RĪGA, 27. septembris — Sputnik. Latvijas politiķi nevar vienoties divos strīdīgos jautājumos, kas skar diasporu. Pirmais — kādu neapliekamo nodokli piemērot pensionāriem, kuri atgriezušies Latvijā no ārzemēm. Otrs jautājums ir ideoloģisks. Deputātiem nāksies vienoties par diasporas jēdziena definīciju: vai iekļaut tajā emigrējušos Latvijas nepilsoņus, raksta Latvijas avīze.
Pensiju nodokļu slogs
Jautājums par to, kāda apjoma neapliekamo minimumu piemērot pensijām cilvēkiem, kuri tās nopelnījuši Eiropā, izraisīja ilgstošas diskusijas.
Atgriezušies Latvijā un būdami valsts oficiālie rezidenti, cilvēkiem, kuri strādājuši ārzemēs, jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) no saviem ienākumiem, ieskaitot pensiju. Taču Anglijā, piemēram, pensijas neapliekamais minimums ir aptuveni 1000 eiro mēnesī, Latvijā — tikai 235 eiro.
Pagājušās nedēļas nogalē Saeimas komisija tomēr vienojās šajā jautājumā, nolemjot, ka "remigrantam tiek piemērots neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas pārsniedz attiecīgās ārvalsts noteikto ar nodokļiem neapliekamo pensijas minimumu".
Dažas amatpersonas gan ir nobažījušās par to, ka deputātu vēlme pirms vēlēšanām iegūt diasporas balsis, var radīt neapmierinātību vietējo pensionāru vidū, raksta avīze. "Politiķiem nāksies pasvīst, lai izskaidrotu vietējiem pensionāriem, kādēļ viņi maksā nodokļus no saviem ienākumiem, kas pārsniedz 235 eiro, bet citi — tikai no tiem, kas pārsniedz 1000 eiro," — teikts rakstā.
Nepilsoņi — diaspora vai ne
Otrs problemātiskais jautājums ir ideoloģisks — vai uzskatīt par diasporu uz ārzemēm aizbraukušos Latvijas nepilsoņus.
Patlaban Saeimas Ārlietu komisija izstrādājusi sekojošu diasporas definīciju: "ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošas personas, kuri ir Latvijas pilsoņi vai latvieši, un to ģimenes locekļi".
Taču komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš "(Vienotība") uzskata, ka šo definīciju ir jāpapildina, ko patlaban diasporā faktiski nav iekļauti lībiešus.
Turklāt aiz "diasporas borta" palikuši nepilsoņi.
"Mūsuprāt, definīcija būtu jāpadara iekļaujošāka, lai diasporā ietilptu ne tikai Latvijas pilsoņi un latvieši, bet arī nepilsoņi un nelatvieši, kuri tomēr ir saistīti ar Latviju," — paziņoja Eiropas latviešu apvienības pārstāve Elīna Pinto.
Viņa uzsvēra, ka pašreizējā izslēdzošā definīcija atsvešinās daļu cilvēku un apgrūtinās darbu ar viņiem," teica Elīna Pinto. "Savā darbā ar diasporu mēs galvenokārt vadāmies no šo cilvēku saiknes ar Latviju, nevis tautības vai pilsonības," — viņa teica.
Eiropas latviešu apvienības viedoklim piekrīt arī Ārlietu ministrija.
Taču pastāv arī pretējs viedoklis, ko pauž Nacionālās apvienības pārstāvis Rihards Kols. Viņaprāt, pašreizējā diasporas definīcija ir pietiekami precīza un korekta. Politiķis atgādināja, ka šāda definīcija izmantota pamatam sēdē, kurā piedalījās visas diasporas organizācijas un neviens pret to neiebilda. Arī Saeimas Juridiskais birojs uzskata definīciju par korektu un ir pārliecināts, ka nepilsoņus nav iespējams iekļaut diasporas definīcijā.
"Viens no šī likuma mērķiem ir diasporas locekļu pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana. Par kādu politisko līdzdalību var būt runa nepilsoņu sakarā? Tad jau var sanākt, ka būs jāver vaļā Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumi, ļaujot nepilsoņiem balsot. Citādi sanāks pretrunas starp likumiem," — brīdināja Kols.
