RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Romas pāvests Francisks sācis apustulisko vizīti Baltijas valstīs — sestdien viņš atlidoja uz Lietuvu, raksta Sputnik Lietuva.
Svinīgajā pasākumā piedalījās Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite, republikas premjerministrs Sauļus Skvernelis, ĀM vadītājs Lins Linkevičs, Lietuvas Katoļu baznīcas vadība. Tāpat Viļņas lidostā ieradās apmēram divsimt katoļu skolu audzēkņu ar vecākiem un skolotājiem.
Gribauskaite pateicās Romas pāvestam par Lietuvai veltīto uzmanību un uzdāvināja viņam Brīvības Zvanu — Lietuvas neatkarības simbolu, kā arī Lietuvas Gloria skaņdarba audioierakstu. Atbildes kārtā Vatikāna vadītājs uzdāvināja viņai IX gadsimta mozaīkas reprodukciju, kura rotā Svētā Pētera Katedrāli Romā, četras viņa uzrakstītās grāmatas un Romas pāvesta medaļu.
Uzstājoties ticīgo priekšā pie Prezidenta pils Viļņā, Romas pāvests Francisks aicināja Lietuvu būt atvērtai, saprotošai un kļūt par "tiltu starp Eiropas austrumiem un rietumiem".
"Šodien, kad arvien biežāk dzirdams to cilvēku balsis, kuri, izmantojot nedrošību, jeb izraisītos konfliktus, sēj sašķelšanos un pretestību, apgalvo, ka mēs nodrošināsim drošību un saglabāsim kultūru, cenšoties vien tikt vaļā no citiem, samīdot vai padzenot tos, jums, lietuvieši, jāsaka savs vārds: "Pieņemt atšķirības"," pateica pāvests.
Pēc viņa sacītā, lietuvieši, būdami atvērti dialogam un saprotoši, spēj "kļūt par tiltu starp Eiropas austrumiem un rietumiem". Kā uzsvēra svētais tēvs, tie ir "vēstures augļi", kurus Lietuva var piedāvāt gan Eiropas Savienībai, gan visai pasaulei.
Vatikāna vadītājs atgādināja par "toleranci, viesmīlību, cieņu" un atzīmēja, ka savas pastāvēšanas laikā Baltijas republika pieņēma un atzina dažādāko tautību un ticību cilvēkus.
Īpašu uzmanību pāvests aicināja veltīt jauniešiem, kuriem jāpietiek vietas augšanai un darbam savā valstī.
Pēc tam Pāvests Francisks veica dievkalpojumu Viļņas Svēto Vārtu kapelā, kur ieradās tūkstošiem ticīgo. Svētie Vārti ir ne vien Viļņas vēstures un arhitektūras piemineklis, bet arī svētceļnieku vieta. Tie ir pilsētas sienas vārti ar kapelu, kurā atrodas Ostrobras Dieva Mātes brīnumains attēls.
Nākamajā dienā uz pāvesta rīta dievkalpojumu Santakosa parkā Kauņā savācās vairāk nekā simts tūkstoši Lietuvas un citu valstu ticīgo. Kā norāda rīkotāji, oficiāli Kaunas misei piereģistrējās apmēram 90 tūkstoši cilvēku, taču parkā tika sagatavota vieta ticīgajiem, kuri nepaziņoja par ierašanos priekšlaicīgi. Uz tikšanos ar pāvestu, izņemot Lietuvas pilsoņus, ieradās cilvēki no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Polijas.
Dievkalpojuma laikā Pāvests Francisks īpašu uzmanību veltīja vajāšanas, represiju un ideoloģijas uzspiešanas tematiem.
"Kristieša dzīves ceļš vienmēr ved caur krustu, kurš, kā tobrīd liekas, nekad nebeigsies. Pagājušā paaudze piedzīvoja okupācijas briesmas, to cilvēku ciešanas, kuri tika padzīti, nenoteiktību tajos, kas neatgriezās, nosodīšanas un nodevības kaunu," paziņoja viņš, kā arī atgādināja par to, ka Lietuvas iedzīvotāji bija Viļņas geto likvidācijas liecinieki pirms 75 gadiem.
Pēc atgriešanās Viļņā pāvests nolasīja lūgšanu Viļņas geto, kā arī apmeklēja Genocīda upuru un brīvības cīnītāju muzeju Viļņā. Viņš apmeklēja kameras, kurās tika turēti ieslodzītie, un nāves soda izpildes zāli, kā arī atstāja ierakstu muzeja grāmatā. Pāvests pasniedza muzejam dāvanu — eļļas lampu.
Lukiškes laukumā pāvests nolasīja lūgšanu bojāgājušajiem par Lietuvas brīvību. Viņš novēlēja, lai Baltijas republika kļūtu par cerības bākuguni.
"Tavs kliedziens, dievs, joprojām dzirdams šajās sienās, kuras atgādina par tik daudzu lietuviešu tautas dēlu ciešanām. Ar tavu kliedzienu, Dievs, saplūst kopā nevainīgā kliedziens. Un šajā piemiņas vietā, lūdzam tevi, Dievs, lai šis kliedziens neļautu mums aizmirst par šīm ciešanām," pateica pāvests.
Tas bija viņa pēdējais oficiālais pasākums Lietuvā, šodien no rīta viņš ieradās Latvijā. Viļņā, kur atrodas visu trīs Baltijas republiku Vatikāna vēstniecība, pāvests atgriezīsies katru dienu pēc saviem braucieniem uz Kauņu, Rīgu un Aglonu. Vatikānā pāvests atgriezīsies no Tallinas 25. septembrī, kura kļūs par viņa pēdējo vizītes vietu Baltijas valstīs.
