Politika

Saeima atbalstījusi grozījumus par atklātām prezidenta vēlēšanām

Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks uzskata, ka šādi grozījumi var vest pie "vadonības režīma" Latvijā.

RĪGA, 21. septembris — Sputnik. Saeimas deputāti nolēmuši nodot komisijām Satversmes grozījumus, kas paredz prezidenta vēlēšanas visas tautas balsojumā. Pat to izteicās 70 deputāti, iebilda – 15, divi atturējās. ​"Saeima otrajā lasījumā atbalsta likumprojektu par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā," – teikts parlamenta publikācijā Twitter.

Intervijā Latvijas Radio Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks pauda viedokli, ka šādi grozījumi varot novest pie "vadonības režīma".

"Tautas tieši ievēlēts prezidents nozīmē mainīt esošo kārtību, tas ir pussolītis uz vadonības režīmu. Principā tāds ir iespējams, bet tas ir atkarīgs no kultūras telpas, no cilvēku savstarpējām attiecībām. Ja tās ir cieņpilnas, tad jā, bet, ja tās vēl nav cieņpilnas, tad labāk nē," — piebilda Dravnieks.

Arvils Ašeradens - Sputnik Latvija
Politika
Koalīcija nav gatava atbalstīt tautas balsošanu prezidenta vēlēšanās

Pēc viņa domām, "vienvadība" vairāk raksturīga Āzijas valstīm. Tādam režīmam ir priekšrocības: ja lēmumi jāpieņem operatīvi, šāda sistēma ir efektīvāka. Taču līderis agrāk vai vēlāk kļūdās, un, jo līderis ir ietekmīgāks, jo kļūda var atstāt smagākas sekas uz sabiedrību kopumā, uzsvēra analītiķis.

"Demokrātiskā sabiedrībā ir pieņemts sarunāties, izsvērt dažādus viedokļus," – atzīmēja Publisko tiesību institūta direktors.

Savukārt piedāvātos Satversmes grozījumus par atklātām prezidenta vēlēšanām Saeimā Dravnieks vērtēja atzinīgi, jo līdzšinējā sistēma radījusi šaubas. Ja dīvaini balsojumi aizklātajās vēlēšanās atkārtojas, tad prezidenta ievēlēšanas kārtība ir jāmaina, uzskata analītiķis.

"Tas (atklāts balsojums – red.) samazina manipulācijas iespēju. Tam ir arī zināma politiskā jēga, jo tomēr Valsts prezidents ir tāda diezgan centrāla figūra Latvijas politiskajā sistēmā. Un tad arī Valsts prezidentam ir saprotams, kas tad īsti viņu atbalsta, ar ko viņš var rēķināties. Ja gadījumā ievēlēšana ir aizklāta un ar šādiem, es atvainojos, šmuguļiem, tad tu vairs nevari saprast, kam tu vari ticēt, uz ko tu vari paļauties. Valsts prezidenta gadījumā atklātas balsošana būtu ne tikai pieļaujama, bet pat vēlama," –piebilda Dravnieks.

Latvijas prezidents Raimonds Vējonis iepriekš aicināja Saeimu dāvāt pilsoņiem tiesības patstāvīgi ievēlēt valsts vadītāju. Pašreizējie normatīvie akti paredz, ka Latvijas prezidents tiek ievēlēts ar Saeimas deputātu balsu vairākumu uz četriem gadiem. Viņa kandidatūra jāatbalsta vismaz 51 cilvēkiem.

Iniciatīva par prezidenta vēlēšanām visas tautas balsojumā nav radusi nepieciešamo atbalstu Saeimā, taču, acīmredzot, izraugoties mazāko no diviem ļaunumiem, Juridiskā komisija paziņojusi, ka atbalsta pāreju pie atklāta balsojuma parlamentā.

Президент Латвии Раймондс Вейонис - Sputnik Latvija
Politika
Latvija ir gatava spert soli pretī tautas prezidenta vēlēšanām

Petīciju par atklātām prezidenta vēlēšanām Saeimā iesniedza biedrība par atklātību Delna. Tajā bija teikts, ka valsts iedzīvotāji vēlas zināt, kā balso deputāti, jo patlaban valsts vadītāja amats ir vienīgais, kas tiek ievēlēts slēgtā balsojumā. Petīciju parakstīja vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. 2017. gada oktobrī to atbalstīja Juridiskā komisija.

Savukārt 2018. gada maijā Saeima nodeva Juridiskajai komisijai izskatīšanai Latvijas Reģionu apvienības iesniegtos Satversmes grozījumus, kuri paredz prezidenta ievēlēšanu Saeimā atklātā balsojumā. Par ierosinājuma iesniegšanu komisijai balsoja 61 deputāts, pret to iebilda 4 politiķi, 21 deputāts balsojumā nepiedalījās.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала