RĪGA, 15. septembris – Sputnik, Jūlija Granta. Nodarbinātības valsts aģentūra atkal lieki izšķērdē Eiropas miljonus: šoreiz 10,6 miljoni eiro piešķirti vecāka gadagājuma bezdarbnieku (50+) iesaistīšanai darba tirgū. Nauda tiek tērēta kopš 2017. gada janvāra, taču rezultāta nav: kā jau projekta sākumā iekārtot darbā bija iespējams vien katru ceturto senioru, tā tas ir arī tagad. Trūkst reģionālā vektora, kaut gan vecāka gadagājuma nodarbinātības rādītāji Latgalē ir divreiz sliktāki, nekā Rīgā.
Projekts tika apspriests kārtējā Saeimas Sociālo lietu komisijas sēdē, kur vairums deputāti atklāti garlaikojās, kamēr Jeļena Lazareva ("Saskaņa") centās noskaidrot, kur pazūd nauda, savukārt Andris Bērziņš (ZZS) lika uzsvaru uz vecāka gadagājuma cilvēku iesaistīšanu "sociālajā uzņēmējdarbībā".
Nodarbinātības valsts aģentūras atskaite neiedveš optimismu.
1. Latvijas iedzīvotāji mūsdienās negaida nozīmēto pensionēšanās vecumu (šobrīd 62 gadi un 9 mēneši), bet gan cenšas izmantot likumā paredzēto iespēju finišēt priekšlaicīgi, par 2 gadiem agrāk, pat ar pusi pabalsta.
2. Senioru daļa bezdarbnieku armijā pēdējā desmitgadē nemitīgi palielinās un sasniegusi 40%. Ne jau tāpēc, ka viņu skaits pieaug, bet gan tāpēc, ka jaunieši emigrē.
3. Kategorijā 50+ 17% cilvēku nevar iekārtoties darbā 1-3 gadu garumā, katrs piektais – trīs un vairāk gadu laikā. Aģentūras uzskaitē viņi vidēji paliek 8 mēnešus – maksimālais termiņš, kad iespējams saņemt pabalstu. Savukārt, kad pabalsts beidzas, iestājas nabadzība.
4. Senioru pēdējo darba vietu topā ir palīgstrādnieks, apkopēja, pārdevējs, sētnieks, pavārs, kurinātājs, aukle, kravas mašīnas šoferis, kaut gan 14% senioru bezdarbniekiem ir augstākā izglītība, 47% — profesionālā izglītība.
5. Latvijā piecdesmit gadus vecs vīrietis vispesimistiskāk Eiropā raugās uz savu nākotni: viņš domā, ka priekšā ir vien 10,7 veselīgas dzīves gadu, līdz 61 gadam. Salīdzinājumam: zviedrs cer uz labu veselību līdz 77 gadiem (27 gadus), norvēģis – līdz 76 (26).
6. Vien katrs ceturtais vecumā no 55 līdz 64 vērtē savu veselības stāvokli kā teicamu. Savukārt Īrijā tādu ir trīskārt vairāk – 75%.
7. Daudzos gadījumos pensionāri un seniori strādā nepieciešamības, nevis sevis pilnveidošanas pēc. Tādēļ cilvēki strādā par zemu atalgojumu un nestrādā savā profesijā.
Tā kā Eiropā pensionēšanās vecums jau sen pieaudzis līdz 65-67 gadiem, Brisele tiecas izskatīt kategoriju 50+ kā darba rezerves. Tādēļ arī piešķīra deviņus miljonus darba mūža pagarināšanas atbalsta projektam, liekot arī Latvijai izmaksāt no Valsts kases 1,6 miljonus eiro. Ideja tika īstenota slikti, uzskata Jeļena Lazareva.
"Nauda atkal tiek tērēta Rīgā, kaut gan sen pierādīts, ka rezultatīvāks darbs ir reģionos. Aģentūra baro privāto darbuzņēmēju masas, kas nepārtraukti tērē Eiropas miljonus bezgalīgo kursu rīkošanai prakses vietā," — pauž sašutumu deputāte.
Pati aģentūra atzīst: maksimālo efektu (94%) sniedz prakse darba vietā. Taču lielāka daļa piešķirto līdzekļu tiek tērēta apmācībai – gan profesionālai (nodarbinātības rezultativitāte 30%), gan neformālai (28%).
Vecāka gadagājuma profesionāļiem nepiedāvā uzlabot latviešu valodas zināšanas vai atsvaidzināt speciālās iemaņas, kaut gan ir acīmredzami, ka inženieri un tehniķi iet sētniekos ne jau tāpēc, ka viņiem patīk darbs svaigā gaisā.
Projekta paredzētos līdzekļus veselības uzlabošanai – 250 eiro uz cilvēku pietiks vienīgi pāris vizītēm pie stomatologa, to var nosaukt vien par nabagdāvanu. Pagarināt veselīgu dzīvi līdz zviedru standartam neizdosies.
Taču visu izdomātais var arī nebūt tik svarīgs, ja seniori uzsāks biznesu. Šis scenārijs ļoti iepatikās Andrim Bērziņam. Projekts paredz izveidot vismaz 200 jaunu uzņēmumu. Un jau 19 ir izveidoti divu gadu laikā. Atlikušajos 3 gados jāizveido 181. "Obligāti atgādiniet pat to jaunā sasaukuma deputātiem," — uzrunāja ierēdņus Bērziņš.
Žēl, ka šoreiz klusēja Einārs Cilinskis no Nacionālās apvienības, kas asi iestājas pret nekvalificēto strādnieku piesaistīšanu no ārzemēm. Derētu ieskatīties skaitļos, lai ieraudzītu: 23 279 esošo bezdarbnieku 50+ vecumā, ja atgriezt viņus pie kvalificēta darba, var būtiski samazināt Latvijas pieprasījumu darbaspēka ievešanai. Jo jau 2018. gada 1. janvārī valsts pieņēmusi gandrīz 5 tūkstošus viesstrādniekus no trešajām valstīm un 2700 cilvēku no ES valstīm (Lietuva, Bulgārija, Igaunija, Polija). Kopā ar ģimenes locekļiem tie ir 11 861 cilvēks. Un tas ir tikai sākums.
Labi būtu pieprasīt no Ministru Kabineta grozīt 10 miljonu vērtā projekta noteikumus, kamēr tas nav līdz galam iztērēts, piedāvāja Jeļena Lazareva. Taču kolēģi no valdības koalīcijas viņu neatbalstīja, un viss palika bez izmaiņām.
