Baltijas valstu specdienesti savās pūlēs apslāpēt "nepareizo" krievu presi, nopludina draudzīgiem žurnālistiem konfiscētos datoros atrastos datus. Nesens piemērs: portāla BaltNews.ee bijušā redaktora sarakste nokļuvusi žurnālistisko pētījumu centra Re:Baltica rīcībā. Minēto organizāciju lielākoties interesē Krievijas opozīcijas politiķi, kā arī Krievijai simpatizējošie Latvijas sabiedriskie darbinieki, aktīvisti un žurnālisti. Rodas pamats slēdzienam, ka pati Re:Baltica popularizē ar Džordžu Sorosu saistītu personu un partiju intereses, portālā RIA Novosti raksta Andris Eglītis.
Augusta beigās žurnālistisko pētījumu centra Re:Baltica darbinieki, kā arī igauņu avīzes Postimees un Buzzfeed žurnālisti sadabūja Krievijas tautiešu Igaunijas koordinācijas padomes locekļa Aleksandra Korņilova saraksti. Ar Skype starpniecību viņš risināja jautājumus par jaunu tīmekļa vietņu darba sākumu Baltijas valstīs.
Specdienesti saņēma piekļuvi Korņilova datoram izmeklēšanas ietvaros par nodokļu nenomaksāšanu. Taču žurnālistiem tika nodota sarakste, kam ar šo jautājumu nav nekāda sakara. Gandrīz viss Re:Baltica pētījums par Baltijas valstu vietņu finansējumu no Maskavas balstīts uz privātām sarunām tiešsaistes komunikācijas programmā.
"Kremlis izmanto "ģimenes vērtības"
Re:Baltica vada 38 gadus vecā Inga Spriņģe. Savulaik viņa saņēmusi maģistra grādu komunikāciju zinātnē Latvijas universitātē, sešus gadus bijusi žurnāliste oficiālajā izdevumā "Diena". 2010.-2011. gg. kā Fulbright/Humphrey programmas stipendiāte Inga Spriņģe mācījās Merilendas universitātē ASV un praktizējās ietekmīgajā laikrakstā The Washington Post un vadošajā ASV starptautiskajā bezpeļņas pētnieciskās žurnālistikas organizācijā The Center for Public Integrity. Spriņģe Latvijā pieminēta ik reizi, kad tiek atmaskots kārtējais piektās kolonnas pārstāvis. Piemēram, 2012. gada sākumā plašās mazākumtautības Latvijā panāca referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Spriņģes vadītā Re:Baltica laida klajā materiālu " Demokrātijas izplatīšana Latvijā Kremļa stilā". Tajā pierādīts, ka referenduma ideja radusies ne tādēļ, ka izsīkusi pacietība trešajai daļai valsts iedzīvotāju, ko apspiež valodas līmenī, bet gan – kā tad citādi! – pēc Kremļa ļaunās gribas.
Vēl viens Re:Baltica raksturīgs materiāls, publicēts 2016. gada martā – "Putina bērni". Tajā secīgi uzskaitītas Baltijas valstu sabiedriskās organizācijas un cilvēki, kuri iebilst pret seksuālo minoritāšu propagandu mācību iestādēs. Slēdziens: aiz "tolerances" pretinieku pleciem vīd Kremlis. Pēc Spriņģes domām, ar tādām metodēm Maskava tīši graujot Baltijas stabilitāti un provocējot cilvēkus uz domstarpībām un "neiecietību". "Ar ģimenes vērtībām, sajauktām ar antirietumnieciskiem propagandas mītiem, Kremlis piesaista atbalstītājus, kuri citos jautājumos nav tā dabiskie sabiedrotie," – skaidro Spriņģe un skumji piezīmē, ka ģimenes vērtībām pievienotas citas tēmas, piemēram, neiecietība pret homoseksuālistiem, un tas viss veido mītu par "sapuvušajiem Rietumiem". Turklāt arī daži latvieši pieņem Krievijas diskursu.
Aptuveni šajā pašā laikā, 2016. gada 3. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā augsta ranga ierēdņu klātbūtnē notika filmas "Ģenerālplāns" pirmizrāde. Filma radīta ar tiešu Re:Baltica dalību – organizācijas pārstāve Sanita Emberga ir tās scenāriste. Filmas ideja sākotnēji piederējusi Ingai Spriņģei un producentam Gintam Grūbem. Režisors Juris Pakalniņš skaidroja, ka filma "pēta metodes, ar kādām Krievija ietekmē Baltijas valstu iekšpolitiku, šķeļot vietējo sabiedrību, sējot ilgas pēc Padomju Savienības". Filmas autori tēlo biedējošu globālas sazvērestības ainu – Krievijas "astoņkāja" taustekļi iekļuvuši ne tikai Baltijā, bet arī citās Austrumeiropas valstīs. nosaukti konkrēti politiķi un tiesībsargi – "Maskavas aģenti". Piemēram, Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka, kam varasiestādes politisku apsvērumu dēļ aizliegušas balotēties parlamentā, "Nepilsoņu kongresa" līderis Aleksandrs Gapoņenko, kurš nesen iznācis brīvībā pēc piecus mēnešus ilga pirmstiesas ieslodzījuma – pret viņu ierosināta lieta par viņa sabiedrisko darbību.
"Maskavas rokas" meklējumos
Re:Baltica periodiski žēlojas par to, ka Latvijā ķer pārāk maz Krievijas spiegu. Sak, tas nemaz neesot lieks jautājums, jo kaimiņos – Igaunijā un Lietuvā – darbs rit knašāk. Latvijas specdienestu "loms" pagaidām ir pieticīgs – dzelzceļnieks no Jelgavas Aleksandrs Krasnopjorovs, kurš nofotografēja atklāti pārvadāto NATO tehniku un nosūtīja paziņam Krievijā, un zemnieks no pierobežas Juris Stilve, kurš tāpat apsūdzēts par spiegošanu. Re:Baltica vērsusies pie Latvijas specdienestu darbiniekiem, tie attaisnojušies, ka sak, vēl pavisam nesen likumi bija mīksti, noķertos "spiegus" nācās laist vaļā. Toties tagad likumi ir stingrāki, tāpēc viss nokārtosies…
Sadarbībā ar amerikāņu portālu Buzzfeed centrs Re:Baltica veltīja tam, kā Rīgas mērs un partijas "Saskaņa" līderis Nils Ušakovs pieņēmis darbā amerikāņu dārgo politisko konsultantu Kristiānu Feriju, kurš iepriekš apkalpojis, piemēram, senatorus Džonu Makeinu un Lindsiju Gremu. Oktobrī Latvijā notiks kārtējās parlamenta vēlēšanas, un Ferijam ir jāpalīdz "Saskaņai" izcīnīt uzvaru. Politiskais konsultants saņēmis žurnālistu jautājumus pa e-pastu un nav izvairījies no atbildēm. Viņš pastāstījis, ka palīdz Rīgas mēram "stratēģisku lēmumu pieņemšanā", "politisko paziņojumu izstrādē" un "sabiedriskās domas pētījumos". Pēc Re:Baltica pārliecības, tas ir satraucoši, jo "Saskaņa" ir "prokremliska" partija. Lai arī Ušakovs visiem spēkiem cenšas pierādīt pretējo, pat nesen lauzis sadarbības līgumu ar partiju "Vienotā Krievija" – tas vēl nav iemesls zaudēt modrību!
Centrs plaši klāsta par Krievijas mediju "graujošo darbību", taču velta uzmanību arī presei krievu valodā Latvijā. 2017. gada martā tas publicēja Rīgas avīzei "Segodņa" un tai piederošajam portālam Vesti.lv veltītu materiālu. Izdevumu apsūdz par tīšu spriedzes radīšanu, par to, ka avīze cenšas aprakstīt situāciju Baltijas valstīs sliktāk nekā tā ir patiesībā. Protams, "izmeklētāji" mēģināja atrast arī "Maskavas naudu", kas stāv aiz avīzes.
Eiropas Parlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs sūdzējās par to, ka Latvijas specdienestu publiskie pārskati un oficiālās preses materiāli rada pārliecību: ikviena krievu aktīvistu un publicistu kustība un izteikums pilda kaut kāda Krievijas kuratora gribu. Šādā viedoklī viņš saskata rasisma komponentu. "Attiecībā pret krieviem mūsdienu Latvijā valda viedoklis, ka mums it kā nevar būt veselīgu cilvēcisku jūtu, emociju, politisko principu. To visu aizvieto instrukcijas no Maskavas," – atzīmēja politiķis.
No kurienes nāk nauda
Kopumā centra darbības specifika ir skaidra. Interesantāks ir jautājums, ar kādu līdzekļu atbalstu tas pastāv. Darbinieki apgalvo, ka saņem lasītāju brīvprātīgos ziedojumus. Taču Re:Baltica oficiālajā vietnē starp draugiem ir plaši pazīstamais Džordžs Soross un virkne organizāciju, kas dala grantus. Turklāt centrs izmanto arī valsts atbalstu – par to raksta latviešu žurnālists Pāvels Kirillovs, atsaucoties uz portāla kriminal.lv rīcībā esošajiem datiem par konkursa "par sabiedriski nozīmīgu materiālu atbalstu".
Par Re:Baltica finanšu avotiem ieinteresējies arī žurnālists Lato Lapsa, kurš plaši pazīstams ar korupcijas skandālu izmeklēšanu augstākajās aprindās, vairāku šai tēmai veltītu skandalozu grāmatu autors. Savā vietnē pietiek.com viņš izanalizēja centra darbības pārskatu par 2016. gadu, kas atrodams Lursoft datu vāzēs. Organizācijas oficiālie ienākumi — 161 059 eiro. Ziedojumi veido aptuveni ceturto daļu šīs summas – 38 900 eiro. No tiem 15 tūkstoši saņemti no bankas Swedbank konkrētam mērķim.
Lato Lapsa atzīmēja, ka daļu līdzekļu Re:Baltica saņem no "ES fondiem, Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) un citiem ārvalstu fondiem". Taču žurnālists vērtēja, ka centrs pastāv, pateicoties Džordža Sorosa fonda "Atvērta sabiedrība "finansējumam, kas nodrošina lauvas tiesu centra ienākumu. Jāpiebilst, ka Re:Baltica savā gada pārskatā neatklāj, no kādām Sorosa struktūrām saņemts finansējums un kādas summas saņemtas.
Pēc pirmās šim jautājumam veltītās publikācijas Inga Spriņģe paziņoja Twitter tīklā, ka Lapsa esot parādījis "nepareizu ainu". "Lato, kā vienmēr, izdarīja sev vēlamos secinājumus un mums jautājumus neuzdeva. Ja cilvēki vairāk ziedotu, mums nebūtu jāņem no Sorosa, kas NAV mūsu lielākais grantu devējs."
2017. gadā Re:Baltica saņēmis 131 tūkstoti eiro. Šo summu veido ziedojumi, granti, līdzekļi no dažādiem fondiem. Precīzi dati par to, no kā un kas nācis, nav sniegti.