RĪGA, 11. septembris — Sputnik. Jaunā ēdienkarte bērnudārzos, kurā piedāvāti ēdieni ar mazāku kaloriju daudzumu, radījusi diskusijas vecāku un speciālistu vidū. Vieni bīstas, ka bērni paliks nepaēduši, citi nepaspēj pielāgoties jaunajiem noteikumiem, vēsta LSM.
21. augustā Latvijas Ministru kabinets apstiprinājis Veselības ministrijas piedāvātos skolēnu uztura normu grozījumus. MK noteikumu grozījumi, kas izstrādāti, ņemot vērā uztura speciālistu un Pasaules veselības organizācijas ieteikumus, paredz ēdienu enerģētiskās vērtības samazināšanu bērnudārzu un skolu ēdienkartēs. Vienlaikus plānots būtiski palielināt dārzeņu, augļu, piena un piena produktu saturu. Turklāt mācību iestādēm ļaus ieviest veģetāro ēdienkarti ar vecāku un dietologu piekrišanu.
Dažās mācību iestādēs un bērnudārzos jaunās ēdienkartes parādījās jau mācību gada sākumā un paspējušas radīt neapmierinātību vecāku vidū.
"Bērnudārzā brokastīs palikusi tikai putra, tēja un auglis. Lai arī visos pārējos bērnudārzos bērniem pie tējas piedāvā cepumu vai sviestmaizi. Mūsu bērni apēda putru un sēdēja, ar izsalkušām acīm skatījās uz audzinātājiem, varbūt iedos vēl kaut ko, ne tikai putru, tāpat kā agrāk? Nekā nebija, nedos! Žēl gan bērnu, kuriem gribas ēst, gan audzinātāju, kuri redz, ka bērni gaida ēdienu, taču nekā nav," — pastāstīja kāda Rīgas bērnudārza audzēkņa māte.
Dažos bērnudārzos pusdienās piedāvā tikai zupu un desertu vai otro ēdienu un desertu. Vecāki ir nobažījušies par to, ka bērns varētu palikt nepaēdis, ja, piemēram, atteiksies apēst pusdienās pamatēdienu.
Kādā bērnudārzā pastāstīja, ka vēl nav saprotams, kā pielāgot ēdienkarti jaunajām prasībām. Rīgas domes Izglītības departamentā norādīja, ka, iespējams, grozījumi bija jāpieņem vismaz divus mēnešus, nevis divas nedēļas pirms to stāšanās spēkā.
Rīgas domes Izglītības departamenta speciāliste Ingrīda Millere pastāstīja, ka izsūtījusi jaunās normas par kaloriju satura samazināšanu ēdienos un pašlaik izstrādā jaunās ēdienkartes, taču arī viņai šim darbam būtu nepieciešams vismaz mēnesis.
Uztura speciāliste Ksenija Andrijanova pastāstīja, ka iepriekš bērni patiešām saņēmuši enerģētiski ļoti bagātus ēdienus, taču nevajag atstāt bērnu bez zupas vai otrā ēdiena, lai pielāgotu ēdienkarti noteikumiem.
"Lai arī saskaņā ar noteikumiem var piedāvāt zupu un saldo vai otro un saldo, man šķiet, labākais risinājums būs samazināt porcijas un piedāvāt nedaudz zupas, nedaudz otrā ēdiena un salātus," — uzskata Andrijanova.
Slimību profilakses un kontroles centra statistika liecina: vairāk nekā ceturtā daļa 3. klases skolēnu Latvijā cieš no liekā svara vai aptaukošanās. Savukārt dārzeņu patēriņa īpatsvars ir ļoti mazs — ik dienas tos ēd tikai 17,9% pirmklasnieku. Pie tam bērnu ikdienas fiziskā aktivitāte nav liela. Gandrīz visās aptaujātajās skolās (95,8%) ir sporta zāle, taču tikai 38% skolu ļauj skolēniem tās izmantot ārpus nodarbībām.
