RĪGA, 10. septembris — Sputnik. Globālās sasilšanas rezultātā Ziemeļu jūras ceļš var kļūt par Krievijas "Suecas kanālu", raksta The Washington Post.
Ziemeļu jūras ceļš — Krievijas galvenā kuģniecības maģistrāle Arktikā, īsākais jūras ceļš starp Tālajiem Austrumiem un valsts daļu Eiropā. Ceļš saista Arktikas ostas un Ziemeļu reģiona lielās upes.
Izdevums atzīmēja, ka tādas valstis, kā Krievija, liek milzu cerības uz arktisko ledāju kušanu, jo tās dēļ Ziemeļu jūras ceļš, kura lielākā daļa ved cauri Krievijas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai, var kļūt par Suecas kanāla alternatīvu. Tas ļaus būtiski samazināt tranzīta izdevumus no Eiropas uz Āziju un Ameriku. Tādējādi Krievija kontrolēs stratēģisko tirdzniecības maršrutu un varēs gūt peļņu par navigāciju un ledlaužu darbu.
Первое судно в истории крупнейшего в мире контейнерного перевозчика Maersk Line, отправилось по Северному Морскому Пути. Переход новейшего контейнеровоза Venta Maers пока не является для компании регулярным маршрутом и послужит для оценки рентабельности нового маршрута. pic.twitter.com/FI4Rgpedal
— Хмурый Вангур (@HmuriyVangur) 9 сентября 2018 г.
Neskatoties uz bīstamajiem navigācijas apstākļiem pat vasaras periodā, Ziemeļu jūras ceļa priekšrocība ir maršrutā pavadītais laiks: kuģis, kas dodas no Dienvidkorejas uz Vāciju pa Ziemeļu ledus ceļu, reisā pavadīs divkārt mazāk laika nekā ceļā ap Labas Cerības ragu, — tikai 23 dienas.
Īpaši pievilcīga transporta artērija kļūst mūsdienās — arktiskie ledāji kūst un veido tankkuģiem piemērotus koridorus.
Augusta beigās dāņu kuģniecības kompānija Maersk, lielākais jūras kravu pārvadātājs pasaulē, nosūtīja cauri Arktikai vienu no saviem jaunajiem ledus klases kuģiem, kas paredzēts 3 600 konteineriem, no Ķīnas uz Ziemeļeiropu. Uz kuģa strādā Krievijas navigācijas speciālisti.
Venta Maersk departs Vladivostok on landmark Arctic voyage https://t.co/2ZjtbEDLCe pic.twitter.com/ATfHGrI3Mv
— Splash (@Splash_247) 23 августа 2018 г.
Patlaban pa Ziemeļu jūras ceļu var iziet tikai dārgie ledus klases kuģi, kas aizsargāti no aisbergiem, vai kuģi atomledlaužu pavadībā. Taču tagad, kad arktiskie ledāji sākuši kust, ziemeļu maršruts ieinteresējis pasaules kuģniecības industriju, kas līdz šim pārvadā 90% kravu pasaulē.
Šī gada augustā pirmo reizi novērojumu vēsturē reģionā sāka plaisāt vecākais un biezākais ledus, paverot ūdeņus uz ziemeļiem no Grenlandes, kuri parasti paliek aizsaluši pat vasarā. Zinātnieki to uzskata par biedējošu notikumu, jo līdz šim ledus izturējis jebkādu ietekmi, un brīdināja, ka tagad vējš reģionā varētu kļūt siltāks.
Maersk nav vienīgā kompānija, kas interesējas par jauno maršrutu: Ķīna un Krievija jau nosūtījušas kuģus pa Ziemeļu jūras ceļu bez ledlaužu konvoja. Krievijas gāzes kompānija "Novatek" nosūtīja pa šo maršrutu speciālus tankkuģus, bet Ķīnas valsts uzņēmums COSCO pērnruden nosūtīja kravas kuģi uz ostu Krievijā.
