Pirms 77 gadiem, 1941. gada 8. septembrī sākās Ļeņingradas kara blokāde. Hitlera koalīcijas karaspēki ielenca pilsētu Otrā pasaules kara laikā. Ļeņingradu bloķēja no sauszemes, tika izpostītas visas dzelzceļa, upju un automobiļu komunikācijas.
Pēc fīrera iecerētā, pēc pilsētas ieņemšanas, Ļeņingradai bija jābūt noslaucītais no zemes virsmas.
Blokādes sākumā pilsētā nebija pietiekami daudz produktu un degvielas ilgstošai ielenkšanai. Vienīgais satiksmes ceļš bija "Dzīvības ceļš" — maršruts cauri Lādogas ezeram, kurš atradās artilērijas un ielencēju aviācijas šāviena attāluma robežās. Arī uz ezera darbojās pretinieka jūras karaspēki.
Blokāde ilga 872 dienas — līdz 1944. gada 27. janvārim, kad pēc spēcīga Sarkanās armijas uzbrukuma 1944. gada 27. janvārī blokāde tika pilnībā noņemta.
Blokādes gados bojā gāja, pēc dažādiem aprēķiniem, no 400 tūkstošiem līdz 1,5 miljoniem cilvēku. Tā, piemēram, Nirnbergas procesā figurēja skaits 632 tūkstoši cilvēku. Tikai 3% no viņiem gāja bojā sprādzienos un apšaudēs, pārējie nomira no bada.
