RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Deviņos no rīta skrējēji sapulcējās pie Sporta pils Minskas pusmaratona garāko distances noskriešanai. Priekšā viņus sagaida 21 kilometrs, skrējēju vidū bija arī Skriešanas amatieru biedrības loceklis Viktors Kučinskis. Viktoram Kučinskim tas jau ir 146. maratons, pirmo reizi viņš izgāja distancē 1987. gadā, vēsta Sputnik Baltkrievija.
Sportists regulāri trenējas, dodas skriet reizi divās-trijās dienās, ja nu vienīgi izņemot lietainās dienas. Taču, ja lietus līs maratona dienā, viņš no distances skriešanas neatteiksies, lietum jau neizdevās apturēt skrējēju augusta maratona "Varavīksne" laikā.
"Silti, ūdens laista — ērti," smejas Kučinskis.
Hanteles un dārzs nedod atslābt
"Katru otro dienu taisu vingrinājumus pēc Nikolaja Amsosova metodes, kurš teica, ka cilvēkam dienā jāizpilda tūkstoti kustību. Man mājās ir hanteles, ar tām arī izpildu desmit vingrinājumus, katru simts reizes," padalījās savā metodē Viktors Kučinskis.
Šādu vingrināšanos viņš taisa katru otro dienu, jo kustību jau bez tā ir gana — mājas darbi un darāmais dārzā neļauj aizsēdēties.
"Nākas uzturēt organismu, lai tas nekļūtu stīvs," saka Viktors, turpinot vingrināšanos, kad līdz startam atliek apmēram desmit minūtes. Arī šodien viņš izvēlējies garāko distanci un skrēja kopā ar Baltkrievijas Eiropas vieglatlētikas čempioni Olgu Mazurjonoku un citiem sportistiem.
Kad Viktors Kučinskis noskrēja savu pirmo maratonu 1987. gadā, viņam bija 51 gads. Togad Maskavā tika rīkots Starptautiskais miera maratons, un viņš atceras rezultātu — distanci viņš pārvarēja 3 stundās un 30 minūtēs. Un jau nākamajā gadā rezultāts kļuva labāks — 3 stundas un 6 minūtes. Savukārt nesenais maratons "Varavīksne", kuru rīkoja Skriešanas amatieru klubs, sportists noskrēja 5 stundās 55 minūtēs un 59 sekundēs, kad gandrīz visu šo laiku skrēja zem lietus, bet distanci tomēr pabeidza.
Viņš atzīst, ka jau nav tajā formā, kādā bijis kādreiz, un kaut arī procesā liekas, ka kājas strādā kā vajag, rezultāts ir sliktāks, nekā pirms 30 gadiem.
"Es skrienu, ieklausoties sava organisma izjūtās. Ja nogurstu, varu arī noiet kādu gabalu," pastāstīja sportists. Un tāds pats princips viņam ir treniņu laikā — noskrienot simts soļus, ļauj sev vēl 30 vai 50 noiet kājām.
Galvenais noteikums — skriet tā, lai arī nākošajā dienā skriešanai paliktu gan spēks, gan vēlme, sāka smieties Kučinskis, un devās iekarot distanci.
