RĪGA, 8. septembris — Sputnik, Ludmila Pribiļska. Krievijas lēmums ieviest ķīlas maksu vadītājiem, kuri iebrauc Krievijā ar automobiļiem, kuri paņemti līzingā, kļuva par pārsteigumu Latvijas līzinga devējiem, kuru dēļ tā it kā esot ieviesta: saskaņā ar ieceri, jaunā kārtība ierobežos vieglo mašīnu aizdzīšanu Krievijas bezgala plašumos. Latvijai ar aizdzīšanām problēmu nav, paziņoja SEB Līzings vadītāja Jeļena Gavrilova.
"Lēmums, par kuru mēs uzzinājām 4. septembrī, — ka, ievedot līzingā esošu mašīnu, jāsamaksā depozīts 4 eiro apmērā par katru dzinēja apjoma centimetru, kas izvēršas vairākos tūkstošos eiro, — bija liels pārsteigums mums. Labi, ka šie noteikumi neattiecas uz komerctransportu, taču tas rada problēmas mūsu klientiem. Un mēs nesapratām, priekš kam pieņemti jaunie nosacījumi un ko tie apkaro," pateica Gavrilova.
Latvijas Līzinga devēju asociācija pirmdien, 10. septembrī, rīkos ārkārtas sanāksmi, lai izveidotu savu pozīciju sakarā ar šo problēmu. Iespējams, tā vērsīsies ar vēstuli Krievijas Federālajā muitas dienestā (Krievijas FMD) ar lūgumu atcelt jaunieviesumu vai būtiski samazināt iemaksājamā depozīta apmēru, jo noteiktā kārtība faktiski apturējusi robežas šķērsošanu ar līzingā esošiem transportlīdzekļiem. Asociācija atzīmē, ka cilvēkiem nepaskaidroja, kādā veidā viņi varēs saņemt atpakaļ apmaksāto depozītu, kad šķērsos robežu, izbraucot no Krievijas. Nav skaidra arī depozīta aprēķināšanas kārtība un iemesls, kura dēļ summa var pārsniegt reālo automobiļa vērtību, ņemot vērā nolietojumu.
"Iepriekš mēs izsniedzām klientiem pilnvaru uz tiesībām izbraukt no valsts ar mašīnām, kuru īpašniece līdz pilnai pirkuma apmaksai ir līzinga kompānija, kas norādīts tehniskajā pasē. Krievijas gadījumā bija nepieciešama speciāla pilnvara, un mēs to izsniedzām. Nekādas problēmas mēs šeit neredzam. Ja mašīnas nozog, tad depozīta apmaksa robežas šķērsošanas brīdī nav tas instruments, ar kuru būtu jārisina problēma," noslēgumā pateica viņa.
Atgādināsim, ka 4. septembrī Krievijā stājās spēkā Federālais likums "Par muitas kārtību Krievijas Federācijā un par izmaiņu ieviešanu atsevišķos Krievijas Federācijas likumdošanas aktos", kuru 26. jūlijā pieņēma Valsts Dome, savukārt 3. augustā parakstīja Krievijas prezidents. Šī likuma 193. pantā teikts par muitas nodevu apmaksu, ievedot Krievijā transportlīdzekļus.
Muitas nodevu, nodokļu apmaksas pienākumu izpildīšana tiek nodrošināta gadījumos, kad Krievijas Federācijā fiziskā persona, kurai nav pastāvīgās dzīvesvietas Savienības dalībvalstī, īslaicīgi ieved:
1) otru un sekojošos privātā lietojuma transportlīdzekļus, kuri reģistrēti ārzemēs, ja muitas uzraudzībā atrodas personīgā lietojumā transportlīdzeklis, kuru šī persona iepriekš ievedusi Savienības muitas teritorijā;
2) personīgā lietojuma transportlīdzekli, kurš reģistrēts ārzemēs, un tā īpašumtiesības fiziskai vai juridiskai personai, kuras īpašumā jau atrodas personīgā lietojuma transportlīdzekļi, kuri iepriekš ievesti Savienības muitas teritorijā un atrodas muitas uzraudzībā.
Tādējādi, līdz ar likuma stāšanos spēkā, daudzi automobilisti, kuru mašīnas paņemtas bankas līzingā, uz robežas sāka saņemt atbildes, ka transportlīdzeklis pieder juridiskai personai, kura īpašums jau iebraucis Krievijā, taču joprojām nav atgriezies (vadītājs, kurš paņēmis līzingā mašīnu no šīs pašas bankas, iebraucis ar to Krievijā un atrodas tās teritorijā).
Ziemeļrietumu muitas pārstāvis Pāvels Gusevs iepriekš skaidroja, ka runa ir nevis par muitas nodevu nomaksu, šķērsojot Krievijas robežu ar līzingā esošu automobili, bet par to nodrošināšanu uzturēšanās laikā Krievijas teritorijā, izbraucot no valsts, nauda tiks atgriezta. Lai šķērsotu Krievijas robežu, automobiļa īpašniekam, kurš paņemt līzingā, jāiemaksā iestādes kasei naudas līdzekļi un pēc tam uz robežas jāiesniedz izziņa.
