Viedoklis

Cik izmaksā Krievijas armijas bāzes tuvākajās ārvalstīs

© Sputnik / Виктор ТолочкоСовместные белорусско-российские учения на полигоне "Брестский"
Совместные белорусско-российские учения на полигоне Брестский - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
To, cik Krievijai izmaksā karaspēka un tehnikas dislokācija tuvākajās ārvalstīs, aprēķinājis Sputnik autors Aleksandrs Hroļenko.

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs 29. augustā sasauca sapulci par federālā budžeta izdevumiem 2019. gadam un plānotajam periodam 2020.-2021. gg. jautājumā par izdevumiem nacionālās aizsardzības jomā. Mūsdienu izaicinājumi un draudi prasa reakciju, kas izmaksā dārgi, un Krievija neekonomē līdzekļus drošības jautājumos. Piemēram, 2017. gadā apstiprinātā Valsts bruņojuma programma tuvākajiem desmit gadiem novērtēta 19 triljonu rubļu apmērā. Vērā ņemami budžeta līdzekļi tiek atvēlēti arī Krievijas armijas bāzēm un objektiem pēcpadomju telpā – tuvākajās ārvalstīs.

Kaulēšanās par Krievijas un tās sabiedroto drošību nav pieļaujama. Parasti savstarpējie norēķini tiek veikti ar ieroču un energonesēju piegādi, veco parādu norakstīšanu. Un tomēr katras valsts ģeopolitiskās intereses atspoguļojas skaitļos.

Nesavtīgā Baltkrievija

Baltkrievijā kopš 1995. gada saskaņā ar 25 gadus ilgu nomas līgumu dislocēts atsevišķais radiotehnikas mezgls "Volga" no Raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas. Otrs objekts – garo viļņu diapazona radiostacija Vileikā, kas nodrošina Galvenā štāba sakarus ar zemūdens stāvoklī esošajām Krievijas JKF stratēģiskajām atomzemūdenēm.

Minska neprasa maksu par Maskavas militārajiem objektiem. Savulaik amerikāņi piedāvāja Baltkrievijai 10 miljardus dolāru par Krievijas radiolokācijas stacijas likvidāciju valstī. Prezidents Aleksandrs Lukašenko atbildēja, ka brālīgās attiecības ar Krieviju nepārdodas. Minēto objektu dislokācija par maksu KF varētu izmaksās aptuveni 20 miljonus dolāru gadā. Vienošanās noslēgta līdz 2021. gada 7. jūnijam.

Saulainā Armēnija

Krievija de iure nemaksā par 102. karabāzes izvietošanu Gimri. Tā sadarbībā ar nacionālo armiju nodrošina valsts aizsardzību un Kolektīvās drošības līguma saistību izpildi. Tomēr stratēģiskās partnerattiecības ietvaros Maskava dāsni piedāvā Erevānai ieroču kredītus un piegādā bruņojumu par Krievijas iekšējām cenām.

Заход ракетного крейсера Петр Великий в сирийский порт Тартус - Sputnik Latvija
Politika
Krievija plāno izveidot jūras kara bāzi Tartusā Sīrijā

Nesen noslēgta bruņojuma piegāde saskaņā ar Armēnijas un Krievijas kredīta vienošanos 200 miljonu dolāru vērtībā. Saskaņā ar starpvaldību vienošanos no 2017. gada 24. oktobra, Krievija piešķirs Armēnijai valsts kredītu vēl 100 miljonu dolāru apmērā. Pateicoties privileģētajiem kredītu noteikumiem un zemajām cenām, Armēnija uzkrājusi vērā ņemamu mūsdienīgo bruņojumu, ieskaitot raķešu kompleksus "Iskander M", smagās ugunsmetēju sistēmas TOS-1A, reaktīvās zalves uguns sistēmas "Smerč". Starptautiskajā tirgū tās maksātu daudz dārgāk.

Neatkarīgā Abhāzija

Kopš 2009. gada februāra republikā dislocēta Ar Sarkano karogu apbalvotā 7. Krasnodaras kara bāze, kas aizsargā Abhāzijas valstisko neatkarību un Krievijas intereses Aizkaukāzā. Krievijas un Abhāzijas līgums par stratēģiskajām partnerattiecībām, kas parakstīts 2014. gada novembrī, atspoguļo Abhāzijas un Krievijas sabiedroto attiecības un sekmē drošības nostiprināšanos reģionā.

7. armijas bāze Abhāzijā dislocēta bez maksas. Taču 2015. gadā Krievija atvēlējusi 5 miljardus rubļu (73,5 miljonus dolāru) Abhāzijas armijas modernizācijai, un šis cipars vēl nav galīgs.

Dārgā Kazahstāna

Krievijas Aizsardzības ministrijas būtiskākie izdevumi tuvākajās ārvalstīs saistītas ar Kazahstānu. Uz divpusējo līgumu pamata Krievija saglabājusi (kā nomnieks) un turpina ekspluatēt septiņus lielus militāros objektus šajā republikā, kuru kopējā platība pārsniedz 11 miljonus hektāru. To starpā ir 5. Valsts izmēģinājumu poligons un 4. Valsts universālais izmēģinājumu poligons, leģendārais poligons "Kapustin Jar" (lielākā daļa tā teritorijas atrodas Krievijā), 20. atsevišķā izmēģinājumu stacija un divi KF AM mērījumu punkti, Krievijas GKS transporta aviācijas atsevišķais pulks un vairāki citi objekti. Par to visu Krievija maksā aptuveni 200 miljonus dolāru gadā.

2002. gadā kosmodroms "Baikonur" nonāca koncerna "Roskosmos" rīcībā. Tas joprojām ir svarīgs KF nacionālās drošības objekts. Par Baikonura nomu Krievija samaksājusi Kazahstānai vairāk nekā 2,6 miljardus dolāru.

Pragmatiskā Kirgizstāna

Kirgizstānā Krievija nomā aviobāzi "Kant", KF JKF pretzemūdeņu bruņojuma izmēģinājumu bāzi, KF AM Seismiskā dienesta automātisko seismisko staciju un radioseismisko laboratoriju.

Kirgizstānas un Krievijas starpvalstu attiecības un militāri tehniskā sadarbība attīstās konstruktīvi. Līdz 2018. gada beigām Kolektīvās drošības līguma organizācijas aviobāzes "Kant" bruņojumā nonāks divi modernizētie Su-25SM, ko dēvē arī par "lidojošajiem tankiem". Aviobāze joprojām ir svarīgs drošības instruments Centrālajā Āzijā.

Draudzīgu savstarpējo ieskaišu kārtībā Maskava norakstīja Biškekai parādu 240 miljonu dolāru parādā un ik gadus maksā nomu 4,5 miljonu dolāru apmērā.

Trauksmainā Piedņestra

Военные учения на полигоне Клерк в Приморском крае - Sputnik Latvija
Krievija paplašina militāro sadarbību Āzijas un Klusā okeāna reģionā

Piedņestras Moldovas Republikas (PMR) teritorijā atrodas Krievijas miernešu spēki – viens bataljons un Krievijas karaspēka operatīvā grupa Piedņestras teritorijā, ko veido divi motorizēto strēlnieku bataljoni un apsardzes bataljons. Operatīvās grupas karavīri pilda miernešu uzdevumus, apsargā PSRS laikā izveidotās munīcijas noliktavas Ribņickas rajona Kolbasnaja ciemā.

Miernešu misija tiek īstenota saskaņā ar 1992. gadā noslēgto Krievijas un Moldovas vienošanos. Krievijas armijas daļas Piedņestrā dislocētas bez maksas. Miernešu darbībai un kaujas gatavības nodrošināšanai reģionā no KF federālā budžeta ik gadus tiek atvēlēti vairāk nekā 150 miljoni rubļu (2,2 miljoni dolāru).

Karstā Tadžikistāna

Tadžikistānas teritorijā dislocēta 201. Krievijas armijas bāze un optiski elektroniskais komplekss "Okno". Bāze nodrošina stabilitāti reģionā un sabiedroto saistību izpildi Kolektīvās drošības līguma organizācijas ietvaros. "Okno" iekļauta kosmiskās telpas kontroles sistēmā, darbojas Krievijas Gaisa kosmisko spēku interesēs.

Oficiālie dati par 201. bāzes uzturēšanas finansiālajiem noteikumiem netiek sniegti. Taču acīmredzams, ka tamlīdzīgas spēcīgas armijas bāzes darbības nodrošināšanai ir dārga lieta. Turklāt zināms, ka laikā kopš 2005. gada Krievija bez atlīdzības nodevusi Tadžikistānai vairāk nekā 300 bruņutehnikas vienības.

Draudzīgā Dienvidosetija

Krievijas 4. Gvardes Vapņarkas-Berlīnes Sarkankarogotā armijas bāze Chinvalas pilsētas ziemeļu nomalē dislocēta bez maksas. Taču laikā no 2008. līdz 2018. gadam Krievijas finansiālās palīdzības apjoms Dienvidosetijai sastādījis aptuveni 60 miljardus rubļu (vairāk nekā 880 miljonus dolāru), un liela daļa šīs summas atvēlēta draudzīgās republikas un Krievijas dienvidu robežas drošības nostiprināšanai.

***

Pat šis īsais apskats ļauj nepārprotami aptvert: Krievijas bruņoto spēku dislokācija ārvalstīs izmaksā daudzus miljardus. Un tomēr, neskatoties uz lielajiem izdevumiem, Maskava un tās tuvākie sabiedrotie tuvākajā laikā diezin vai atteiksies no tamlīdzīgas sadarbības.

NATO karavīri - Sputnik Latvija
Mamikins: NATO tērē aizsardzībai 13 reizes vairāk, nekā Krievija, kur nu vēl vairāk

Salīdzinājumam: ASV ir 700 armijas bāzes ārvalstīs, izmētātas pa dažādiem kontinentiem. Pentagons ir 130 pasaules valstīs. Ik gadus par klātbūtni ārvalstīs amerikāņi maksā vairāk nekā 170 miljardus dolāru. Mēs nesacenšamies, vienkārši reaģējam uz izaicinājumiem un draudiem.

Militārie objekti ārvalstīs nav pašmērķis, tas ir efektīvs militāri diplomātiskais instruments nacionālās un starptautiskās drošības stiprināšanai. Mūsu gadījumā bāzes uzlabo Krievijas un tās sabiedroto bruņoto spēku un militāro efektivitāti un noturību, ļauj racionāli dislocēt spēkus un līdzekļus, pietuvināt raķešu bruņojumu domājamā pretinieka stratēģiskajiem objektiem (teritorijai). Bāzes padara pieejamākus potenciāli bīstamus virzienus un krīzes reģionus.

Ziņu lente
0