RĪGA, 3. septembris — Sputnik. Šodien Lietuva, Latvija un Igaunija faktiski ir izmirstošas valstis — pie tā novedusi atteikšanās no sociālās valsts modeļa un izmaiņas Baltijas valstu noieta tirgos, uzskata analītiķis Mārtens van Hēms. Viņa viedoklis publicēts Vācijas laikrakstā "Krievu Vācija". Ar pilnu raksta tekstu vai iepazīties portālā InoSMI.
Baltijas valstis ir ES līderes iedzīvotāju skaita samazināšanās tempu ziņā. Saskaņā ar Eurostat datiem, pēc iestāšanās ES Latvija zaudējusi 33% iedzīvotāju, Lietuvā — 27%. Reģioni pārvēršas par tukšainēm, Lietuvā iedzīvotāju blīvums samazinājies līdz 44 cilvēkiem uz kvadrātkilometru, Latvijā šis rādītājs ir 35 cilvēki uz kvadrātkilometru, Igaunijā — 29. Katru stundu 4 — 5 darbspējīgā vecuma lietuvieši pamet savu dzimteni. Diennaktī emigrē aptuveni 100 cilvēku, gadā — 35 tūkstoši. Pēc Eurostat prognozēm tuvākajos 50 gados Lietuvas iedzīvotāju skaits samazināsies vēl par 38%. Latvijā neatkarības gados iedzīvotāju skaits samazinājies no 2,6 līdz 1,95 miljoniem cilvēku, Igaunijā — no 1,56 līdz 1,3 miljoniem iedzīvotāju.
Iedzīvotāju skaita samazināšanas dēļ Baltijas valstīs nākas slēgt augstskolu filiāles, trūkst darbinieku. Iedzīvotāju emigrācija lielu kaitējumu nodara pensiju fondiem — nav kam uzturēt palikušos pensionārus, norāda Lietuvas Sociālo pētījumu centra direktore Sarmīne Mikulioniene.
Depopulācija sekmē nodokļu pieaugumu Baltijā. Lietuvas valdība piedāvā palielināt nodevas tabakas izstrādājumiem un ieviest akcīzes nodokli nikotīnu saturošiem šķidrumiem. Tiks pārskatīts fizisko personu ienākumu nodoklis, bet minimālā ienākumu nodokļa likme pieaugs no 15% līdz 21%. Rezultātā — straujš cenu pieaugums, turklāt algu pieaugums nav vērojams. Tas padara palikušo iedzīvotāju dzīvi vēl neciešamāku un spiež viņus pamest valsti vai nodzerties.
Baltijas un Austrumeiropas valstis ieņem līdera pozīcijas alkohola lietošanas rezultātā mirušo iedzīvotāju skaita ziņā.
To secinājuši amerikāņu zinātnieki, analizējot datus par alkoholisko dzērienu lietošanas sekām 195 valstīs periodā no 1990. līdz 2016. gadam.
Lietuvas demogrāfisko problēmu analīzes līdzautors, Delftas Tehnoloģiskās universitātes profesors Mārtens van Hēms uzskata, ka "pašos pamatos problēmu (Baltijas valstīs — red.) radījusi atteikšanās no sociālās valsts par labu neoliberālajam modelim, kas veidojās PSRS sabrukuma rezultātā, kā arī Baltijas valstu noieta tirgus izmaiņas."
"PSRS laikos tika veikts mērķtiecīgs darbs, lai uzturētu iedzīvotājus lauku novados, jo Lietuvai bija jāražo pārtika visai valstij. Taču kapitālistiskos apstākļos šāda vienošanās zaudējusi jēgu," — skaidroja profesors.
Viņš uzsvēra, ka ir grūti sameklēt darbu ārpus Viļņas, Klaipēdas un Kauņas, tāpēc cilvēki sāka emigrēt. "Un daudzi no viņiem uzreiz nolēma braukt uz ārzemēm," — sacīja van Hēms.
