RĪGA, 1. septembris – Sputnik. Bijušais rīdzinieks Antons Kasjaņičs, kurš paņēma studiju kredītu Anglijas augstskolā, pastāstīja, kā ieguva "padomju" inženiera profesiju un nosauca konkrētus skaitļus: cik iztērēja izglītībai, cik tagad saņem un cik tērē dzīvesvietai.
Pēc Kasjaņiča sacītā, bērnībā viņam bija panākumi matemātikā, un sākumā viņš vēlējies kļūt par finanšu analītiķi – jo bankās labi pelna. Taču pēc tam vecāki ieteica viņam citu profesiju – inženieris.
"Līdz tam man galvā bija stereotips – ka tik dzirdi, pēc Padomju Savienības katrs trešais bija inženieris. Un man tas bija tāds "plaša lietojuma vārds", es nekad pat neskatījos uz šo profesiju," — pastāstīja Kasjaņičs Latvijas Radio 4 raidījumā.
Taču, paskatoties vairākos portālos informāciju par to, kur var strādāt dažāda profila inženieri, rīdzinieks mainīja savu viedokli. Kasjaņičs sagribēja kļūt par aviācijas nozares inženieri un iesniedza dokumentus vairākas britu augstskolās, beigās iestājās Sauthemptonā.
"Universitātes es izvēlējos pēc "foršuma" manas specialitātes ziņā. Visur iesniedzu pieteikumus. Taču no daudzām augstskolām tā arī nesagaidīju atbildi – tur vienkārši nesaprot mūsu Latvijas atzīmes. Izņēmums bija Sauthemptona – tur ir daudz studentu no mūsu valstīm," — paskaidroja Kasjaņičs.
Studijām ārzemēs Latvijas iedzīvotājs paņēma kredītu, ko joprojām atmaksā. Aptuvenā mācību gada studiju maksa ir nedaudz vairāk par trīs tūkstošiem mārciņu, tātad ap 17 tūkstošiem par visiem pieciem gadiem. Tagad Kasjaņičs ik gadu atmaksā 2 tūkstošus, jeb ap 170 mārciņām mēnesī.
Pēc viņa sacītā, labu darbu Anglijā pēc universitātes beigšanas atrast izdevās – taču ne uzreiz. No sākuma nācās pastrādāt noliktavā – jau kopš studiju laikiem krāmēja alus mucas kravas mašīnā. Taču ar strādnieka algu Anglijā var nodzīvot, neizjūtot trūkumu, ne tā kā Latvijā, uzsvēra Kasjaņičs. Pēc tam viņš pusgadu strādāja rūpnīcā, kas ražoja kravas mašīnu konteinerus – taisīja detaļas no dzelzs plāksnēm.
Pēc tam bijušais rīdzinieks atrada savu pirmo inženiera darbu – mazā uzņēmumā, kurš no karbona ražoja elektrības ģeneratora turbīnu dzirnavas, tur viņš nostrādāja apmēram gadu. Vēl pēc pusgada meklējumiem Kasjaņičs savā karjerā "nonāca" līdz aviācijai.
Bijušām rīdziniekam tagad ir sava maza kompānija, kurā strādā viņš pats. "Esmu pašnodarbināta persona, teiksim tā, individuālais komersants," — paskaidroja Kasjaņičs.
Viņa kompānija sniedz inženierijas servisu citām kompānijām. Šobrīd Kasjaņičs nodarbojas ar lidmašīnu sēdekļu sertifikāciju. Sēdekļu ražotājiem, lai tie tiktu uzstādīti lidmašīnās, jāpierāda, ka kritiskā situācijā tie nesalūzīs, nenodarīs cilvēkam kaitējumu un tā tālāk. Kasjaņičs sastāda testu plānus, eksperimentu atskaites. Tā kā sēdekļu ražotāju ir daudz, un tiem visiem jābūt testētiem, kādam laikam Kasjaņičam darbs ir nodrošināts.
Kasjaņičs nosauca arī savu algu – 30 mārciņas stundā (apmēram 33,5 eiro) pirms nodokļu nomaksas. Vidēji viņš novērtēja savu ienākumu pēc nodokļiem 2500-3000 mārciņu apmērā (2785-3342 eiro) mēnesī.
Augstskolas studiju laikā latvietis pirmo gadu dzīvoja kopmītnēs, savukārt pēc tam vēl ar dažiem rīdziniekiem, ar kuriem iepazinās universitātē, sāka īrēt māju.
Tagad Kasjaņičs īrē dzīvokli trīsstāvu mājā, par kuru maksā 800 mārciņas (apmēram 890 eiro).
