RĪGA, 30. augusts – Sputnik. Šefpavārs Raimonds Zommers, kurš pirms trīs mēnešiem vien atvēra restorānu Rīgas centrā, jau ir spiests to slēgt – kāds no darbiniekiem devās peļņā uz ārzemēm, kāds aizgāja no darba zemās algas dēļ. Maksāt 200 eiro dienā, kā tas ir Skandināvijā, Zommers nespēj, raksta jauns.lv, atsaucoties uz žurnālu Privātā Dzīve.
Pēc Zommera sacītā, viņam un viņa partnerim, ar kuru kopā viņš vēra vaļā restorānu, bija uzmanīgi sastādīts biznesa plāns, taču gaumīgās telpas stāv tukšas – restorāna tur vairs nav. Pagaidām vēl strādā konditoreja, kurā pa tālruni var pasūtīt saldumus.
Uzņēmējs pastāstīja, ka restorāna kolektīvs bija nokomplektēts, taču ar laiku tas izjuka: kāds aizbrauca prom no Latvijas, kāds nespēja sastrādāties ar kolēģiem, kādu neapmierināja alga – likās maza. Rezultātā cieta pakalpojuma kvalitāte, un Zommers nolēma iestādi slēgt.
Biznesmenis skaidro, ka, piemēram, Skandināvijā restorānos cilvēkam maksā 200 eiro dienā, taču Latvijā tas ir nereāli. Uzņēmējs uzskata, ka par izeju no šīs situācijas varēja kļūt ārzemju strādnieku nodarbināšanas nosacījumu atvieglošana sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Trauku mazgātājiem, krāvējiem – tām vakancēm, kurās nav nepieciešamas latviešu valodas zināšanas.
Latvijā pēdējo desmitgadu laikā novērojams darbspējīgu iedzīvotāju skaita samazināšanās. Saskaņā ar Latvijas Tirdzniecības un ražošanas kameras veikto aptauju, gandrīz 70% uzņēmēju saskarušies ar darba spēka trūkumu. Visvairāk darbinieku trūkst celtniecībā, pakalpojumu nozarē, tirdzniecībā un medicīnā.
Latvijas bizness iestājas par valsts kontroles samazināšanu darbaspēka ievešanai no ārpus ES valstīm. Šobrīd darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā valsts pilsoni, kas neietilpst ES sastāvā, jāmaksā šādam darbiniekam ne mazāk par vidējo algu Latvijā. Šobrīd tie ir 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb apmēram 630 eiro uz rokām. To ir grūti ievērot nozarēs, kurās vidējā alga ir zemāka, nekā vidējā alga valstī: piemēram, lauksaimniecībā, zivju saimniecībā vai pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iestājas par to, lai viesstrādniekiem maksātu nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.
Turklāt, uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: šobrīd dokumentu noformēšana aizņem dažus mēnešus.
Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.
Taču Latvijas varasiestādes pagaidām nav gatavas ielaist valstī ārzemniekus nekvalificētu darbu veikšanai, nodarbināšanas nosacījumi nedaudz atviegloti tikai augsti kvalificētiem kadriem.
