RĪGA, 28. augusts — Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs paudis bažas par "Ziemeļu straumi" Minhenes drošības konferences un ONS (Offshore Northern Seas Foundation) nodibinājuma organizētajā konferencē Stavangerā par enerģētikas drošības jautājumiem, vēsta ĀM preses dienests.
Cita starpā Rinkēvičs uzsvēra, ka "Ziemeļu straume 2" draud palielināt "atkarību no viena dominējoša piegādātāja un piegādes ceļa, kas ir pretrunā Enerģētikas Savienības principiem". Vienīgais veids, kā risināt šo problēmu ES līmenī, pēc politiķa domām, ir enerģijas piegādes avotu dažādošana un ES iekšējā enerģijas tirgus attīstīšana.
Ministrs pauda gandarījumu par to, kā Latvija un pārējās Baltijas valstis sekmīgi integrējas ES enerģijas tirgū, un norādīja, ka Latvija ir ieguldījusi ievērojamas pūles, lai mazinātu atkarību no viena piegādātāja.
Turklāt, piebilda Rinkēvičs, enerģētika ir ne tikai Eiropas drošības, bet arī transatlantisko attiecību jautājums. "Nord Stream 2 var kļūt par vienu no sadursmes punktiem transatlantiskajās attiecībās," – secināja Rinkēvičs.
Pretošanās ir bezjēdzīga
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes Baltijas jūras dibenā līdz Vācijai. Atļaujas tā celtniecībai jau izsniegusi VFR, Somija un Zviedrija. Atlicis saņemt Dānijas piekrišanu, kuras valdība vilcinās, aizbildinoties, ka tik svarīgu jautājumu nevarot izlemt "patstāvīgi".
Pret "Ziemeļu straumi 2" iebilst vairākas valstis, it īpaši Ukraina, kas baidās zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, un ASV, kas lolo ambiciozus plānus piegādāt Eiropā savu SDG. Arī Latvija, Lietuva un Polija pauda neapmierinātību ar "Ziemeļu straumi 2", jo uzskata, ka tas esot politisks projekts. "Ziemeļu straumes 2" īstenošanu Eiropā atbalsta Vācija un virkne citu Rietumeiropas valstu.
Krievija jau vairākkārt apliecinājusi, ka gāzes vads nav ietekmes instruments. Vladimirs Putins norādīja, ka no Maskavas viedokļa tas ir tikai ekonomisks projekts. Jau saņemtas gāzesvada būvatļaujas no Vācijas, Zviedrijas, Somijas un pirmo — no Krievijas. Kompānijai Nord Stream 2 atlicis iegūt būvatļauju no Dānijas. Gāzesvada ekspluatāciju plānots sākt 2019. gadā.
