Latvija pēc elektroenerģijas cenas apsteigusi pat Lietuvu

© Sputnik / Алексей Даничев / Pāriet pie mediju bankasТрансформаторы электроподстанции
Трансформаторы электроподстанции - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Elektroenerģijas cena Latvijas zonā elektroenerģijas biržā Nord Pool šonedēļ kļuvusi augstākā sistēmā.

RĪGA, 22. augusts – Sputnik. Elektroenerģijas cena Baltijā šonedēļ turpina augt, turklāt Nord Pool biržas Latvijas zonā megavatstundas cena izrādījusies visaugstākā, vēsta rus.tvnet.lv.

Lietuvā pagājušajā nedēļā elektroenerģija maksāja 57,92 eiro par megavatstundu – gandrīz par 2% vairāk, nekā pirms nedēļas. Latvijā cena pieaugusi gandrīz par 2% — līdz 57,84 eiro par megavatstundu, savukārt Igaunijā kļuva nedaudz lētāka – 52,41 eiro par megavatstundu, paziņoja Lietuvas elektroapgādes līniju sistēmas operators Litgrid.

Elektroenerģijas padeves līnijas. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Jau divus mēnešus Baltijas valstis pārspēj elektroenerģijas cenu rekordus

Šonedēļ cenas Lietuvā un Latvijā pieaugušas vēl vairāk. Elektroenerģijas biržā Nord Pool Lietuvas zonā cena palielinājusies līdz 61,27 eiro par megavatstundu. Latvijas zonā – līdz 61,33 eiro par megavatstundu, tā ir augstākā cena sistēmā.

Saskaņā ar ekspertu prognozēto, cena turpinās kāpt – līdz 70-80 eiro par megavatstundu. Iemesli – sausie laikapstākļi, kuru dēļ samazinājies ūdens līmenis HES rezervuāros, un uzsāktais savienojuma NordBalt remonts starp Lietuvu un Zviedriju. Remonts ilgs līdz 28. oktobrim. Paredzēts nomainīt sauszemes kabeļu sakabes.

Nestabilā NordBalt savienojuma darbības dēļ enerģētikas nozares eksperti kritizē Lietuvas lēmumu izstāties no BRELL enerģijas loka un principiālu nevēlēšanos perspektīvā iegādāties lētāku elektroenerģiju no šobrīd celtās BelAES.

Lietuva kā divas pārējās Baltijas valstis paziņoja par vēlmi izstāties no BRELL enerģijas loka līdz 2025. gada, lai nodrošinātu sev neatkarību no Krievijas savstarpējās enerģētiskās sistēmas. Jūnijā Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija Briselē parakstīja politisku vienošanos ar Eirokomisiju par elektrotīklu sinhronizācijas projekta uzsākšanu.

Projekta īstenošanai tiks izmantots esošais divu posmu savienojums ar kopējo jaudu 1000 megavatu (MWt) apmērā LitPolLink (AV, maiņstrāva) un tiks ielikta jauna asinhrona elektrolīnija (DC, tiešās strāvas) ar 700 MWt jaudu pa Baltijas jūras dzelmi starp Lietuvu un Poliju.

Krievija plāno 2018. gadā pabeigt visus nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no tās energosistēmas.

Ziņu lente
0