Uzņēmēji: pie ēnu ekonomikas noveduši augstie nodokļi, nevis parādi

© Foto : torange.bizКупюры евро в конверте
Купюры евро в конверте - Sputnik Latvija
Saskaņā ar pētījuma datiem, uzņēmēji izvēlas aplokšņu algas, lai darbinieki vairāk saņemtu uz rokām, jo nav ticības valstij un tās sociālajām garantijām.

RĪGA, 21. augusts – Sputnik. Latvijā 56% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomiku veicina pārāk augsti nodokļi, raksta rus.tvnet.lv ar atsauci uz Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociāciju, kura sniedz kopā ar Sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas datus.

Bezdarbnieks - Sputnik Latvija
Ēnu ekonomikas pētnieks: Latvijā nepastāv bezdarbs

Pēc biznesmeņu domām, otrs būtiskākais ēnu ekonomikas faktors ir uzticības trūkums valstij. Tā uzskata 26% uzņēmēju. Septiņi procenti uzskata, ka ēnu ekonomiku vecina nepietiekams godīgums sabiedrībā un tikai 2% — ka ēnu ekonomiku veicina parādsaistības.

Uz jautājumu par ēnu ekonomikas apkarošanas instrumentiem 61% respondentu atbildēja, ka par instrumentu varētu kļūt darba spēka nodokļu samazināšana, savukārt 24% — uzticības celšanu valstij.

Vairāk nekā puse (52%) aptaujāto nepiekrīt tam, ka darbinieki paši izvēlas aplokšņu algas, lai izvairītos no saistību izmaksām. Uzņēmēji izvēlas aplokšņu algas, lai darbinieki vairāk saņemtu uz rokām, jo nav ticības valstij un tās sociālajām garantijām.

Aptaujā piedalījās 750 uzņēmēji.

Jūlijā SKDS veica valsts iedzīvotāju aptauju, kurā 42% aptaujāto paziņojuši, ka ēnu ekonomikas attīstību Latvijā veicina augstie nodokļi. Gandrīz trešā daļa respondentu uzskata, ka neuzticība valstij, piemēram, pensiju sistēmai vai sociālajām garantijām, stimulē "pelēko" ekonomiku. 11% aptaujāto norādīja, ka ēnu ekonomikas attīstības galvenais faktors ir godīguma trūkums.

Kaklasaite - Sputnik Latvija
Uzņēmēja dzīve Latvijā: augsti nodokļi, vājš atbalsts

Iepriekš vēstīts, ka parlamenta vēlēšanu gaidās aizvien biežāk skan pārmetumi par to, ka nebanku kreditēšana ir viens no ēnu ekonomikas katalizatoriem, taču aptaujas dati šo apgalvojumu neapstiprināja. Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors norādījis, ka "pelēkās" zonas īpatsvars sastāda aptuveni 22% IKP, jeb apmēram piecus miljardus eiro.

Vienlaikus ātro kredītu portfelis sastāda aptuveni 120 miljonus eiro – 2,4% ēnu ekonomikas apjoma, tātad šīs nozares ietekme nav liela. Šī iemesla dēļ nebanku kreditēšanas nozares likvidācija situāciju ēnu ekonomikas jomā neuzlabos.

Iepriekš Latvijas Komercbanku asociācija ierosināja cīnīties ar ēnu ekonomiku, ieviešot obligāto bezskaidras naudas norēķinu pielietošanu algas izmaksām.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала