RĪGA, 19. augusts — Sputnik. Krievijas un Vācijas valstu vadītāju tikšanās aizritēja 18. augusta vakarā valdības rezidencē Mesebergas pilī, 70 kilometru attālumā no Berlīnes, vēstīja Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.
Pirms pārrunām abu valstu līderi nāca klajā ar paziņojumiem, kuros ieskicēja savu viedokli jautājumos, ko plānoja apspriest.
Angela Merkele informēja, ka iecerējusi apspriest ar Putinu situāciju Ukrainā un ANO miernešu nosūtīšanu uz Donbasu. VFR kanclere atgādināja, ka "Minskas protokoli ir un paliek" un pauda cerību, ka līdz jaunā mācību gada sākumam Ukrainā izveidosies stabils pamiers.
Vladimirs Putins atbalstīja kolēģi – viņš norādīja, ka cer uz situācijas uzlabošanos Ukrainā, un uzsvēra, ka nekādu alternatīvu Minskas protokoliem nav.
"Protams, mēs runāsim par Ukrainu, kā norādīja federālās kancleres kundze, Ukrainas krīzes noregulēšanas kontekstā, kas diemžēl nekādi nevirzās uz priekšu, uzsverot alternatīvu neesamību Minskas protokolu īstenošanai, atzīmēsim savu ieinteresētību darbā "Normandijas formāta" un kontaktu grupas ietvaros, gatavību arī turpmāk atbalstīt ANO speciālo monitoringa misiju. Ceru, ka mums tomēr izdosies pavirzīties uz priekšu šajā virzienā," – norādīja Putins.
Krievija un Vācija ir vienisprātis jautājumā par kodoldarījumu ar Irānu – abi līderi paziņoja, ka tā jāsaglabā.
Jautājumā par situāciju Sīrijā, kas tāpat kļuva par vienu no galvenajiem pārrunu jautājumiem, Angela Merkele uzsvēra, ka galvenais ir izvairīties no humanitāras katastrofas šajā valstī. Savukārt Putins atzīmēja, ka Sīrijai jāpalīdz atjaunot valsti, turklāt vispirms – rajonus, kurp var atgriezties bēgļi no Eiropas. Piemēram, no Vācijas, kura Sīrijas kara gados izmitinājusi pie sevis aptuveni 1 miljonu imigrantu, kuru vidū lielākā daļa tiek uzskatīta par sīriešiem.
Abi līderi atzīmēja "Ziemeļu straumes 2" nozīmi Eiropai. "Tā īstenošana ļaus pilnveidot Eiropas gāzes transporta sistēmu, diversificēt piegāžu maršrutus un minimizēt transporta riskus, bet galvenais – apmierināt Eiropas ekonomikas augošo energonesēju pieprasījumu," – teica Vladimirs Putins.
Pie tam Krievijas līderis kārtējo reizi uzsvēra, ka "Ziemeļu straume 2" ir vienīgi ekonomisks projekts, kas neizslēdz iespēju turpināt Krievijas gāzes tranzītu cauri Ukrainas teritorijai. "Galvenais – lai šis Ukrainas tranzīts atbilstu ekonomiskajām prasībām, būtu ekonomisks visās šī vārda nozīmēs," – viņš precizēja.
Putins atzīmēja, ka Krievija ir sniegusi un turpina sniegt būtisku ieguldījumu Eiropas enerģētiskajā drošībā un atgādināja, ka Krievija vienmēr ir bijusi uzticams energoresursu piegādātājs. Savukārt Merkele piebilda, ka arī pēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākuma Ukrainai jāsaglabā sava gāzes tranzīta valsts loma.
Salīdzināja politiskos pulksteņus
Tikšanās Berlīnē bija Putina un Merkeles otrā personīgā tikšanās pēdējo trīs mēnešu laikā pēc pārrunām Sočos 18. maijā. Toreiz abu valstu vadītāji apsprieda plašu jautājumu spektru, kuru starpā bija Sīrijas konflikta noregulēšana, situācija Ukrainā, ASV izstāšanās no kodoldarījuma ar Irānu, kā arī virkne ekonomisku projektu.
Šie jautājumi tika apspriesti arī Berlīnē, taču ņemot vērā nesenās izmaiņas, un bija saistīti ar nebijušo Vašingtonas spiedienu pret Maskavu un Berlīni. Kopš tikšanās Sočos situācija ir sarežģījusies, un abu ietekmīgāko valstu Eiropā vadītājiem nācās no jauna salīdzināt politiskos pulksteņus.
Notikumiem bagāta sestdiena
Bija plānots, ka pārrunas sāksies pl. 18.45 pēc vietējā laika, taču Putins nedaudz aizkavējās. Iepriekš vēstīts, ka pa ceļam uz Berlīni Putins apmeklēja Austrijas ārlietu ministres Kārinas Kneislas un Volfganga Mainlingera kāzas Grācas pilsētā Austrijā.
Ielūgumu Krievijas prezidents saņēma jūnijā, uzturoties ar vizīti Vīnē. Putins uzdāvināja jaunlaulātajiem gleznu – lauku ainavu, senlaicīgu eļļas spiedi un Tulas patvāri. Tāpat viņš pārsteidza jaunlaulātos ar Kubaņas kazaku kora uzstāšanos, kurš ieradās Austrijā līdz ar valsts vadītāju.
Kāzās bija aptuveni simt viesi, tostarp – Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs, ar kuru Putinam bija atsevišķa saruna lidostā pirms viņš devās uz Berlīni, kur bija paredzētas pārrunas ar Vācijas kancleri.