Glābēju algas Latvijā neatbilst riskiem

© Sputnik / Sergey MelkonovUgunsdzēsēji
Ugunsdzēsēji - Sputnik Latvija
Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam Latvijā pietiek naudas jaunu iekārtu iegādei, taču pietrūkst pietiekamām algām glābējiem.

RĪGA, 18. augusts — Sputnik. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Oskars Āboliņš uzsver, ka glābēju algas Latvijā neatbilst riskiem, ar ko viņi saskaras darbā, vēsta Mixnews.lv.

Pēc nodokļu nomaksas glābēji vidēji saņem 700 eiro. Novērtējot riskus, ar ko saskaras ugunsdzēsēji, gribētos, lai vņiem maksātu vairāk, uzskata Āboliņš. Viņš piezīmēja, ka dienests izmaksā prēmijas, lai stimulētu glābējus palikt darbā.

VUGD priekšnieks paskaidroja, ka pēc Latvijas lēmuma piešķirt 2% IKP aizsardzības vajadzībām, ugunsdzēsējiem un glābējiem nekļuva vieglāk, jo VUGD budžets un aizsardzības budžets ir dažādas lietas.

Šogad Latvija atvēlēja aizsardzībai 576,34 miljonus eiro, bet VUGD budžets sastādīja 61,1 miljonu.

Āboliņš norādīja, ka lielākā daļa šo līdzekļu tiek novirzīta ugunsdzēsēju algām, tomēr dienests var atļauties iegādāties arī jaunas speciālās automašīnas un iekārtas.

2% IKP

Lēmums par 2% IKP novirzīšanu aizsardzībai tika pieņemts NATO samitā 2014. gadā. 2017. gada oktobrī Latvija pieņēma likumprojektu, kas paredzēja aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.

Eiro - Sputnik Latvija
Latvijas ministrijām trūkst gandrīz 142 miljonu eiro algām

Tomēr 2018. gadā NATO samitā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka alianses valstīm jāpalielina aizsardzības izdevumus līdz 4% IKP. Toreiz Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka militārā budžeta palielināšana netiek plānota.

Latvija, Igaunija un Lietuva nolēma palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% IKP jau 2016. gada nogalē Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās laikā. Savukārt pēc tam, kad ASV aizsardzības ministrs Džeimss Metiss norāja Eiropas valstis par nepietiekamu NATO finansēšanu, Latvijas ārlietu ministrs Rinkēvičs apsolīja, ka valsts aizsardzības budžets tiks palielināts jau 2018. gadā.

NATO budžeta palielināšanu ļoti kritiski uztver Krievija. KF pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško iepriekš norādīja: ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju un ieskaitīs organizācijas budžetā 2% IKP, Eiropas kopējie izdevumi sasniegs aptuveni 400 miljardus, un šī milzīgā nauda tiks veltīta karam ar tā saucamo lielo pretinieku, nevis terorismu. Gruško uzsvēra, ka Ziemeļatlantijas alianses aktivitātes mērķis austrumu flangā ir placdarma radīšana spēku projicēšanai pret Krieviju.     

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала