RĪGA, 16. augusts — Sputnik. Karš starp Krieviju un NATO valstīm kļūtu par katastrofu. Rietumvalstis pārāk bieži ignorējušas Krievijas piedāvājumus, būtu bijis labāk, ja Maskava kļūtu par partneri, uzskata vācu sauszemes karaspēku leitnants un NATO Starptautiskā korpusa komandieris Ščecinā Manfreds Hofmans.
Reģionālā konflikta sākšanās gadījumā tieši Hofmanam nāktos izlemt, kā reaģēt pirmajās stundās — viņš komandē NATO Starptautisko ziemeļaustrumu korpusu, raksta avīze Der Tagesspiegel, tekstu krievu valodā sniedz InoTV.
Pēc ģenerālleitnanta domām, galvenais konflikta sākšanās gadījumā ir ātrums. Līdz 2014. gadam NATO korpusa apakšvienībām Ščecinas bāzē bija nepieciešamas 180 dienas, lai izietu pilnu militāro sagatavošanu un piedalītos bruņotā konfliktā. Tagad pietiek ar 30 dienām, Hofmana kaujas vienībām — 3 dienas, teikts rakstā.
Savukārt Ziemeļatlantijas alianses ģenerālis tic Krievijas savaldīšanā, taču atzīst, ka tā līdzēs vien tajā gadījumā, ja "mācībās apgūtos scenārijus izdosies īstenot jebkurā laikā".
Savukārt "naida kurinātājiem politikā", kuri apgalvo, ka Krievijas karaspēki it kā drīzumā uzbruks Narvai, NATO Starptautiskā korpusa komandieris Polijas Ščecinā netic.
"Karš būs katastrofa gan Eiropai, gan pārējai pasaulei. Rietumvalstīs bieži ignorēja Krievijas piedāvājumus. būtu labāk, ja Rietumi padarītu Krieviju par partneri," brīdina NATO ģenerālis Manfreds Hofmans.
Maskava vairākkārt paziņojusi, ka nav ieinteresēta konfrontācijas veidošanā ar NATO — nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO lieliski zina, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču tā vienkārši izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.
Savukārt Rietumu eksperti vairākkārt prezentēja dažādus iespējamā Krievijas un NATO konflikta scenārijus. 2016. gadā Rand Corporation analītiķi samodelēja hipotētisku Krievijas uzbrukuma situāciju Baltijas valstīm un nonāca pie secinājuma, ka Krievija pārspētu NATO pēc karaspēku skaita, pēc ieroču šaušanas attāluma un pēc to jaudas. Turklāt ASV un to militārā bloka sabiedrotie nevarētu pietiekami ātri reaģēt uz situāciju infrastruktūras problēmu dēļ kopumā — ar loģistiku, komandēšanas iespējām un citās jomās.
