RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Gāzes biržas operators GET Baltic atklāja cenu, par kuru kompānija Litgas spēja pārdot lieko sašķidrināto dabasgāzi, taču nenosauca klientu, kurš iegādājis šo apjomu, vēsta Baltic Course.
Atgādināsim, Klaipēdas SDG termināla klienti neizpirka no Lietuvas gāzes piegāžu un tirdzniecības kompānijas Litgas visu tās importētās sašķidrinātās dabasgāzes apjomu, kā rezultātā tā nolēma pārdot to izsolē. Izsolē tika piedāvāts 110 dabasgāzes gigavatstundu apjoms (apmēram 10,5 miljoni kubikmetru). Sākumcena – 22,52 eiro par megavatstundu.
Pēc GET Baltic paziņojuma, Litgas kompānijas gāzes atlikums ieinteresēja gāzes tirgus dalībniekus visās trijās Baltijas valstīs un tika pārdots vienam no tiem par 22,62 eiro par megavatstundu (ap 280 dolāriem par tūkstoti kubikmetru). Iegādātā gāze izsoles uzvarētājam tiks piegādāta augustā-septembrī pēc Litgas līguma parakstīšanas ar piegādātāju.
GET Baltic biznesa attīstības direktors Gintars Buzkiss atzīmē, ka pirmā šāda veida publiskā izsole Baltijā aizritējusi gludi. Litgas ģenerāldirektors Tadass Adomaitis pateica, ka kompānija ir apmierināta ar izsoles rezultātiem, pēc viņa sacītā, izdevies caurskatāmi un efektīvi realizēt gāzes atlikumu uz labiem nosacījumiem.
Iepriekš Krievijas Gazprom holdingā nosauca prognozējamo gāzes piegāžu cenu tālajām ārzemēm 2018. gadā. Pēc kompānijas valdes priekšsēdētāja vietnieka Aleksandra Medvedeva sacītā, pirmajā ceturksnī cena sastādīja 232 dolārus.
"Es domāju, ka prognoze 2018. gadam būs šajā diapazonā – ap 230 dolāriem (par tūkstoti kubikmetru)," — pateica Medvedevs. 2017. gadā vidējā cena par tūkstoti kubikmetru sastādīja ap 200 dolāriem.
Lietuva ir vienīgā Baltijas valsts, kura pa tiešo pērk SDG, jo tās rīcībā ir peldošs termināls Independence, kura īre valstij izmaksā 60 miljonus eiro gadā. Lai gūtu iespēju pretendēt uz ES finanšu palīdzību kuģa- gāzes krātuves izpirkšanai no norvēģu uzņēmuma Hoegh LNG, Lietuva centās panākt SDG termināla Independence atzīšanu par reģionālu. Taču vienoties ar divām citām Baltijas valstīm šajā jautājumā neizdevās, tādēļ viss finanšu slogs par termināla uzturēšanu un apkalpošanu gulstas uz Lietuvas pleciem.
Visi gāzes patērētāji 2017. gadā samaksāja ap 88,5 miljoniem eiro nodokli par termināla uzturēšanu.
Lietuva meklē iespējas samazināt SDG termināla uzturēšanas izdevumus, ņemot vērā gāzes patēriņa samazināšanos valstī un termināla uzturēšanas sloga pieaugumu, sevišķi tas skar lielākos patērētājus, tādus kā, piemēram, minerālvielu rūpnīcu Achema.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka ar mērķi minimizēt termināla uzturēšanas izdevumus Lietuva pat sākusi pārdot daļu no SDG apjomiem ne lietuviešu vai latviešu patērētājiem, bet gan Lielbritānijai, izmantojot cenu svārstības tirgū.
