RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijas Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotie grozījumi paredz neparastus sodus Bēgļu izvietošanas centra "Mucenieki" iemītniekiem, vēsta Grani.lv.
IeM sagatavotie grozījumi paredz, ka centra darbinieks drīkstēs noteikt papildus jaunus ierobežojumus sakarā ar "Mucenieku" iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu. Tostarp, bēgļiem, pārkāpumu gadījumā, varētu aizliegt izmantot atsevišķu tualeti un apmeklēt trenažieru zāli.
IeM paskaidroja, ka ēkas centrā tika veikts remonts un izveidotas istabas ar atsevišķu vannu un tualeti. Taču centrā ir arī istabas ar koplietošanas vannu un tualeti. Plānots, ka centra darbiniekiem būs tiesības sodīt iestādes iemītniekus ar pārvietošanu uz telpām ar zemāku ērtību līmeni.
Turklāt tika precizēts nosacījums, kurš paredz, ka par noteikumu pārkāpšanu bēglim var aizliegt izmantot bibliotēku, datorklasi un trenažieru zāli.
Tagad IeM sagatavotie grozījumi ir jāapstiprina valdībai.
Bēgļi Latvijā
2016. gadā patvēruma meklētāju uzņemšanas plāna izpildei tika iztērēti 5,622 miljoni eiro, 2017. gadā šiem mērķiem paredzēti 4,881 miljons eiro, 2018. gadā plānots piešķirt 1,439 miljonus eiro un 2019. gadā – 1,285 miljonus eiro.
Divdesmit sestajā septembrī formāli beidzās pirmās 160 tūkstošu nelegālo migrantu no Itālijas un Grieķijas izmitināšanas programmas termiņš pēc kvotu principa starp ES valstīm. Divu gadu laikā Briselei izdevies izmitināt vien 29 tūkstošus migrantu, tas ir mazāk par 20% no kopējā bēgļu skaita, kurus paredzēts izmitināt. Latvija ES pārvietošanas programmas ietvaros uzņēma 380 cilvēkus. Baltijas valsts kvota sastāda 531 bēglis. Divdesmit septītajā septembrī Eiropas Komisija piedāvāja jaunu sadalīšanas shēmu Eiropas Savienības valstīs ne mazāk kā 50 tūkstošiem bēgļu no Turcijas, Jordānijas, Libānas, Lībijas, Ēģiptes, Nigērijas, Sudānas, Čadas un Etiopijas divu gadu laikā. Izmitināšanas pasākumiem Eiropas Komisija piešķirs 500 miljonus eiro. Taču virkne ES valstu, tostarp Latvija, neatbalstīja šo piedāvājumu. Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu-Klodu Junkeru oktobra vidū paziņoja, ka Baltijas valsts nevar pieņemt papildus bēgļu skaitu.
Absolūtais vairākums bēgļu, kuri ierodas Latvijā, galu galā pamet valsti un pārvācas uz turīgākām ES valstīm. To vidū, kuri tomēr palikuši, tikai daži atraduši darbu un nodrošināja sev stabilus ienākumus. Vairums bēgļu, kuri ieradās Latvijā, nespēja iemācīties valsts valodu pat minimālā līmenī.
