RĪGA, 9. augusts — Sputnik, Jūlija Kaļiņina. Grūti iedomāties, cik ilgs būs ASV izraisītais vispasaules tirdzniecības karš, un nav garantiju, ka pēc pamiera nesāksies jauna eskalācija, Sputnik Igaunija pastāstīja politologs un sabiedriskais darbinieks Maksims Reva.
"Pašlaik mēs vērojam nevis to, cik aktīvi rit tirdzniecības karš, bet gan kā tas sākas. Tirdzniecības karš starp Ķīnu un ASV būs liels un ilgs. Vai tajā būs uzvarētājs? Šim nolūkam jānosaka karojošo pušu mērķi. Te nu es varu teikt, ka neredzu Ķīnas mērķus šajā tirdzniecības karā," — viņš uzskata.
Pēc politologa domām, ķīnieši vienkārši aizsargājas, viņiem nav pārdomātas stratēģijas, kas mums parādītu, kas Ķīnai būs pēc kara. Viss liecina, ka Ķīna nebija gatava šim karam. Nebūtu pareizi uzskatīt, ka amerikāņi vēlas tikai izlīdzināt savu tirdzniecības bilanci vai glābt dolāru. "Amerikāņi domā stratēģiski, pat dziļāk nekā ķīnieši, par 50-100 gadiem uz priekšu," — ir pārliecināts Reva.
Amerikāņi — par pasaules tirgus trešo pārdalīšanu
"Godīgi teiksim, ka amerikāņi veiksmīgi izmantoja Pirmo pasaules karu, ļoti labi izmantoja Otro pasaules karu. Divas reizes pasaules karš ir mainījis tirgu. Divas reizes par jauno pasaules tirgu arhitektiem kļuva amerikāņi," — atgādināja Maksims Reva.
ASV prezidents Donalds Tramps ne vienu reizi vien izteicies, ka pašreizējās ASV ārējās tirdzniecības vienošanās nenodrošina valstij līdera pozīcijas šajā jomā: "Sākot tirdzniecības karu ar Ķīnu, amerikāņi plāno ne tikai pilnībā mainīt tirgu, bet arī kļūt par starptautiskā tirgus — tirgus, kura arbitrs bija Pasaules tirdzniecības organizācija — trešā varianta arhitektiem."
"Šo tirgu radījuši paši amerikāņi, bet tagad paši to iznīcina, veidojot jaunu tirgu, ko varēs kontrolēt. Pašos pamatos ir kļūdaini uzskatīt, ka amerikāņi cīnās par dolāra spēku vai vājumu," — uzskata politologs.
Amerikāņi ir tirgotāju nācija, un viņiem svarīga ir peļņa. "Ja rīt amerikāņiem būs izdevīgi atteikties no dolāra, viņi atteiksies. Pagājušā gadsimta beigās amerikāņiem bija izdevīgi atteikties no lielas daļas rūpniecības, lai pēc tam mainītu savu ekonomiku — no industriālās pret informatīvo. Viņi atteicās no daļas rūpniecības un nodeva to Ķīnai. Iedeva ķīniešiem naudu, un ķīnieši sāka attīstīties," — sprieda politologs.
Pēc viņa domām, ķīnieši patiesībā nav tik spēcīgi, lai sekmīgi pretotos amerikāņiem. "Tagad amerikāņi skaidri redz, ka viņiem no jauna jāpārveido sava ekonomika un viss globālais tirgus. Amerikāņi sāk šo tirdzniecības karu, lai saraustītu gabalos globālo tirgu un uz tā drupām būvētu jaunu," — piezīmēja Reva.
Iepriekš vēstīts, ka ASV prezidenta administrācija izvērtē iespēju noteikt 25% likmi produkcijas importam no Ķīnas par kopējo summu 200 miljardu dolāru apmērā gadā. Iepriekš Vašingtona informēja par 10% likmju noteikšanu, bet Pekina apsolīja tūlītēju un adekvātu triecienu precēm no Savienotajām Valstīm.
Pekina atbildēja adekvāti un ieviesa līdzīgas nodevas precēm no ASV, kas savukārt mudina amerikāņus "sodīt" Ķīnu ar jauniem tirdzniecības ierobežojumiem. ASV tirdzniecības deficīts preču apgrozījumā ar ĶTR sastāda aptuveni 336 miljardus dolāru, un prezidents Tramps ir apņēmies jebkādām metodēm samazināt šo līdzsvara trūkumu.
