RĪGA, 3. augusts — Sputnik. Latvijas Ekonomikas ministrija apspriež iespēju aplikt ar nodokli dzeramnaudas, ko saņem apkalpojošās sfēras darbinieki, piemēram, oficianti, vēsta Skaties.lv, atsaucoties uz LNT Ziņām.
EM pārstāvis pastāstīja telekanālam, ka tas nav pareizi – valsts neregulē dzeramnaudu apgrozījumu.
EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko norādīja, ka likumīgs dzeramnaudu apgrozījums restorānos ir apgrūtināts, un nozarei šis jautājums jārisina. Viņaprāt, ir jānoskaidro, kā panākt, lai dzeramnaudas neatrastos "pelēkajā zonā", un kā tās atspoguļot uzņēmuma finansēs.
Savukārt atvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Enzēns ideju aplikt dzeramnaudas ar nodokli uzskata par kaitīgu – papildu nodokļi novedīs pie pretēja efekta, liks restorāniem aiziet "ēnā". Turklāt, pēc viņa domām, nav iespējams kontrolēt dzeramnaudas.
Ideju komentēja arī Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Artis Pabriks – šāda nodokļa ieviešanu viņš uzskata par muļķību.
"Kurš valdībā izdomājis kārtējo muļķību — nodoklis no dzeramnaudām restorānos?!" — politiķis vaicāja savā lapā Twitter.
Kurš valdībā izdomājis kārtējo muļķību — nodoklis no dzeramnaudām restorānos?!
— Artis Pabriks (@Pabriks) 1 августа 2018 г.
Restorāniem varētu samazināt nodokli
Vienlaikus Finanšu ministrija apspriež iespēju samazināt restorānu nodokļu nastu. Nākotnē no restorāniem varētu iekasēt 12% PVN pašreizējā 21% vietā. Šāda konceptuāla vienošanās panākta FM ar noteikumu, ka sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi nemaksās algas "aploksnēs".
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola solīja konceptuāli atbalstīt samazināta PVN ieviešanu, ja nozare noslēgs vienošanos, kas paredz noteiktu darba samaksas līmeni katrai profesijai.
Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi jau ilgu laiku pūlas panākt nodokļu atlaides. Nozares pārstāvji norāda uz nesamērīgi augstajiem nodokļiem, kuru dēļ daudzi restorāni spiesti slēgt durvis.
FM aplēses liecina, ka vairāk nekā 40% sabiedriskās ēdināšanas jomas darbinieku oficiāli nesaņem ne minimālo algu. Ģenerālā vienošanās par darba apmaksas minimālo līmeni nozarē paredz, ka to jāparaksta uzņēmumiem, kuros nodarbināta vismaz puse nozares darbinieku, un to apgrozījumam jāpārsniedz puse restorānu biznesa kopējā apgrozījuma.
