RĪGA 30. jūlijs — Sputnik. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Aigars Bikše, neskatoties uz ļauno ķiķināšanu un asu kritiku, neatstāj mēģinājumus saliedēt Latvijas sabiedrību. Taču viņa kārtējā publikācija, kura aicina pie savstarpēja dialoga un draudzības latviešu un krievu starpā, izskatās, negūst sapratni tautiešu vidū.
"Tā kā tiek apspriesti mani izteikumiem par Saskaņas aicināšanu valdībā iepriekšējos gados vairāku publisko diskusiju laikā, vēlos tos komentēt.
Vienmēr esmu uzskatījis, ka sabiedrības šķelšana un divu informatīvo telpu veidošana Latvijā ir nepiedodama kļūda. Abās telpās izveidojās savi pasaules vērtību un sociālās mitoloģijas modeļi. Abās telpās dzīvojošie savstarpēji neuzticas viens otram. Savstarpējā vērtību apšaubīšana un otras puses vainošana "viltus ziņās" lekni plaukst.
Ieinteresētie politiskie spēki būvē baiļu un neuzticēšanās atmosfēru starp šīm telpām. Tie, kas pieder vienai, "zina" patiesību un nevēlas iedziļināties otras viedoklī. Manuprāt, tā ir bīstama tendence gan Latvijā, gan politikā pasaulē, un es nevēlos piedalīties situācijas eskalēšanā ne kā cilvēks, ne kā politiķis.
Manuprāt, krieviski runājošo Latvijas cilvēku iezīmogošana "neaizskaramo" kategorijā no ‘'latvisko" partiju puses, veicina viņu vilšanos pozitīva dialoga iespējamībā un radikalizāciju. Manuprāt, dalīšana latviešvalodīgajos latviešos un krievvalodīgajos latviešos ir nepareiza. Latvija ir pilsoņu valsts un Latvijas harmoniska nākotne ir iespējama tikai cieņpilnā savstarpējā dialogā starp Latvieti ar latviskām saknēm, Latvieti ar un ukrainiskām saknēm, Latvieti ar krieviskām saknēm.
Mana nostāja ir, ka ir jāsadarbojas ar visiem godīgajiem Latvijas valsts attīstībā ieinteresētajiem politiskajiem spēkiem, kuri iestājas par Latvijas valstiskumu un Latvijas nedalāmību, Latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Ja citu partiju politiķi ir šajā vērtību pusē, es uzskatu, ka sadarbība ir iespējama, bet ja nav, tad tā nav iespējama. Tā kā politiskās partijas, tāpat kā cilvēki, mainās, tad uzskatu, ka izvēle par labu sadarbībai, vai nesadarbībai ir jāizdara konkrētā brīdī uz konkrētas informācija pamata. Nedomāju, ka birku piekabināšana un nevēlēšanās iedziļināties konkrētajā situācijā veidos laimīgu Latviju.
Tāpat, kā politiķis uztveru nopietni savas kolektīvās saistības pret apvienību Attīstībai/Par! un augstāk minētais ir mans personiskais viedoklis, kuru esmu gatavs diskutēt ar savas apvienības biedriem. Pieņemot politiskos lēmumus, rīkošos atbilstoši apvienības nostājai. Uzskatu, ka dažādu viedokļu apmaiņa ir harmoniskas, veselīgas, attīstīties spējīgas sabiedrības pamatvērtība," uzrakstīja Facebook profesors Aigars Bikše.
Mežabrāļi tādus šāva nost
Sociālo tīklu lietotāji uzreiz reaģēja uz skulptora mēģinājumu attaisnot sevi. Piemēram, Gatis Tropiks ieteica Aigaram Bikšem pakārties. "Aizejat, professor, un pakarieties. Marks teicis: tikai idiots, tūrists un okupants nespēj iemācieties valodu valstī kurā tas dzīvo," uzrakstīja Gatis latviešu valodā ar rupjākajām gramatikas kļūdām, uz kurām viņam norādīja citi komentētāji. Savukārt pats profesors pat nesaprata pretenzijas būtību. "Uh, laikam Mēness aptumsums! Vai es nemāku valsts valodu, kurā dzīvoju?" pārjautāja Aigars Bikše.
Bija arī daudz radikālāki secinājumi. "Šādus mēslus mežabrāļi reiz šāva nost uz vietas," raksta Valts Dalbiņš, nav skaidrs kurus ar to domājot: vai nu "nodevēju" Bikši, vai nu krievus.
Citi komentētāji apsūdzēja profesoru nepiedodamā naivumā. "Naivums un ideālisms ir māksliniekam piemītošas kvalitātes, par kurām neviens māksliniekam nepārmetīs. Taču profesora grāds nekādas atlaides nedod," atzīmēja Leo Leppe.
Ar sev raksturīgu ironiju no neapdomātām publikācijām profesoru atturēja arī slavenais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.
"Šitas bija neapdomīgi. Izdrāzīs un nepaliks vairāk nekas no tā tēla, kas bija brīvdomīgam Akadēmijas profesoram. Būsi džeks, kas nodeva nāciju, un dabūs pa galvu arī ģimene, un nometīs Tevi no profesora amata, un tādā garā. No pieredzes zinu. Sproģis neļaus samelot," uzrakstīja atbildi Bikšem Stendzenieks.
Dialoga nav un nebūs
Ziņkārīgi, ka kritikas porciju profesors Bikše saņēma arī no aktīvajiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
"Man liekas interesants šis. Pat liberālākie no latviešiem kā pamatu pamatu min "latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu"
Tas saprotams, ka tā tāda būs.
Bet tas atstāj malā tos pilsoņus (ne kaut kādus cilvēkus), kas balsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu. Arī viņi noteikti neticēja, ka referendums izies, bet doma (neveiksmīga gan — dziļi aizskāra latviešus) bija parādīt, cik šādu pilsoņu ir.
Tādēļ jau vienkārši rakstot pašsaprotamu lietu — latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda — tiek teikts, ka dialoga ar tiem cilvēkiem nebūs. Kas, es domāju, ir pretrunā ar vēlmi sasniegt jebkādu rezultātu sarunā. Neviens dialogu par šo starp latviešiem un krieviem nekad neveica un arī neveic, un tikmēr neveiks, problēma ļoti ilgu laiku paliks kāda tā ir," uzrakstīja Sergejs Pogorelovs.
Atgādināsim, ka iepriekš Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Aigars Bikše tika pakļauts uzbrukumam par to, ka bija neuzmanīgs kādā televīzijas raidījumā paziņot, ka "Uzvaras diena, principā, ir laba diena." Viņaprāt, šos svētkus nevajadzētu izmantot politiskos mērķos. Uz 9. maija pasākumiem jāiet arī latviešu politiķiem, jo, pēc būtības, tā ir laba diena. Pēc Bikšes domām, 9. maija svinēšana palīdzētu saliedēt sabiedrību. Tāpat profesors paziņoja, ka "Saskaņa" ir jāielaiž valdībā.
Visi šie profesora piedāvājumi izraisīja nebijušu sašutuma vilni nacionāli norūpējušās publikas vidū, kura izvērtēja Bikšes vārdus "par pēdējo idiotisma stadiju vai noziegumu, kuru nevar attaisnot pat ar šizofrēniju".
