RĪGA, 26. jūlijs — Sputnik. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vēlas ieviest taras depozīta sistēmu jau pēc pusotra gada, taču pret to iebilst Zemkopības ministrija, tirgotāji un uzņēmumi, kuri nodarbojas ar atkritumu izvešanu un pārstrādi, vēstīja Latvijas Radio.
Diskusija par taras depozīta sistēmu Latvijā atsākās pērnā gada nogalē, taču sešu mēnešu laikā gandrīz nav izkustējusies no vietas. Tomēr vides ministrs Kaspars Gerhards ir noskaņots optimistiski.
Viņš pastāstīja, ka ministrija iesniegusi papildu likumu Ministru kabinetā, un pauda pārliecību, ka pirmajos lasījumos to varētu izskatīt jau šī Saeima.
Jautāts par sistēmas darba sākuma termiņiem, politiķis pastāstīja, ka jānodibina viens vai divi uzņēmumi, kas nodarbotos ar depozīta sistēmu, turklāt vajadzīgas iekārtas.
Idejas galvenais pretinieks valdībā ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kuram agrāk tika pārmesta viņa viedokļa ciešā saikne ar biznesa interesēm (viņš ir alusdarītavas "Piebalgas alus" līdzīpašnieks). Dūklavs uzskata, ka taras depozīta sistēma valstī nav vajadzīga.
VARAM aplēses liecina, ka taras depozīta sistēma Latvijā varētu izmaksāt tikpat, cik Lietuvā – 20-30 milj. eiro. Pēc tās ieviešanas dzēriena cena pieaugs vidēji par 10 centiem, bet pārmaksāto būs iespējams atgūt, nododot taru veikalā.
Taču Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis uzskata, ka visus tēriņus atgūt neizdosies. Viņš norādīja, ka neviens nav izpētījis, cik izmaksās sistēmas ieviešana mazai valstij, un atgādināja, ka ikvienam veikalam būs jāuzceļ noliktava, jāuzstāda aparāti, kas Eiropā jāpērk no diviem vienīgajiem monopolistiem, jānoslēdz līgums par aparāta apkalpošanu. Tas maksā vidēji 4-8 centus par tukšu pudeli.
Paredzams, ka dzērienu cenas pieaugs vismaz par 5 centiem, lai segtu sistēmas uzturēšanu. Nozares pārstāvji uzskata, ka jaunā kārtība nav vajadzīga, jo pudeles un skārda bundžas veido mazāk nekā 5% visas taras – labāk ieguldīt līdzekļus uzlabotā atkritumu izvešanas un utilizācijas sistēmā. Turklāt atkritumu pārstrādes uzņēmumi zaudēs ievērojamu ienākumu daļu – peļņu, ko nes plastmasas un stikla pudeļu, kā arī metāla bundžu pārstrāde.
Ekoloģiskās biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga atzina, ka nav iespējams ieviest sistēmu vienas dienas laikā, taču viņaprāt galvenais ir panākt, lai darbu ar jaunajām normām sāktu jau šī Saeima.
Latvijas politiķi jau centušies ieviest šādu iniciatīvu. Bija pat gatavs vesels likumprojekts, kas paredzēja eiofondu piesaisti. Uz tā pamata 2015. gada 1. janvārī Latvijā vajadzēja parādīties 1500 taras – stikla un PET pudeļu, kā arī skārda bundžu – pieņemšanas punktiem. Tomēr 11. Saeima neatzina projektu par ekonomiski rentablu.
