RĪGA, 17. jūlijs — Sputnik. Civilās aizsardzības sistēma Latvijā nedarbojas, to apliecinājis ugunsgrēks, kas izcēlās mācību Swift Response laikā, raksta avīze Neatkarīgā.
Runa ir ne tikai par atbildīgo dienestu neprasmi sazināties ar iedzīvotājiem, bet arī par koordinācijas trūkumu to starpā. Šīs grūtības neļauj efektīvi novērst apdraudējumu, vēstīja izdevums.
Kad militāro mācību laikā Ādažu poligonā izcēlās ugunsgrēks, karavīri ne tikai nesteidza izsaukt glābējus, bet pat vēlāk, kad ugunsdzēsēji paši sāka interesēties, kas īstenībā notiek, — neielaida viņus poligona teritorijā. Vēlāk, kad bruņoto spēku pārstāvji saprata, ka saviem spēkiem galā netiks, viņi izsauca Valsts mežu dienestu, un, kad uguni neizdevās noslāpēt, piezvanīja VUGD. Visbeidzot ar helikoptera palīdzību noskaidrojās patiesā aina.
Taču arī tad neizdevās sakārtot saziņu starp armiju un civilajiem dienestiem, apgalvoja avīze. Laikā, kad ugunsgrēku Ādažu poligonā armija dzēsa vienā flangā, Valsts meža dienests — otrā, uguns turpināja ātri izplatīties pa vidu.
VUGD tika izsaukts ar nepiedodamu novēlošanos, secināja izdevums. Turklāt Olaines iedzīvotāji sešas stundas nesaņēma nekādu informāciju par to, kas deg un sprāgst, vai gaidāma evakuācija.
Avīze atzīmēja, ka VUGD laiku pa laikam pārbauda trauksmes sirēnas un atgādina iedzīvotājiem: ārkārtas situācijās ir jāieslēdz radio un jāgaida norādījumi. Taču tam visam zūd jēga, ja reālā ārkārtas situācijā ēterā stundām ilgi valda informācijas vakuums un par pašvaldību civilās aizsardzības komisiju vadītāji ir spiesti meklēt sociālajos tīklos informāciju "viena tante teica" līmenī, secināja raksta autors.
Ugunsgrēks Ādažu poligonā izcēlās 10. jūnijā militāro mācību laikā. To izdevās lokalizēt tikai nākamajā dienā, taču spēcīgā vēja dēļ 11. jūnija vakarā uguns uzliesmoja ar jaunu spēku. Ugunsdzēsējiem un karavīriem palīdzēja lietus, kas sākās aptuveni pl. 22 un noslāpēja atklātās liesmas. Tomēr ar gruzdošajām oglēm vairākos iecirkņos nācās cīnīties arī nākamajā dienā.
Ugunsgrēks poligonā satrauca apkārtējo rajonu iedzīvotājus — daudzi sūdzējās par informācijas trūkumu, turklāt iedzīvotājiem un pašvaldībām nav saprotams, kas koordinē ugunsgrēka likvidāciju — glābēji vai armija.
Piemēram, lauksaimnieks no saimniecības Priežkalni stāstīja, ka ziņas par ugunsgrēku meklējis pats un ar draugu palīdzību — apjautājies ugunsdzēsējiem un karavīriem.
Savukārt Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš noraidīja pārmetumus par nepietiekamu informācijas sniegšanu iedzīvotājiem — viņaprāt, ziņas sniedza gan karavīri, gan ugunsdzēsēji, gan Valsts mežu dienests. Taču viņi nevarot apbraukāt mājas un informēt iedzīvotājus — šim nolūkam cilvēku ir par maz.
