RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Saskaņā ar Izraēlas armijas preses dienestu, sestdien, 14. jūlijā, Izraēlas aviācija uzbrukusi desmitiem Palestīnas kaujinieku objektiem Gazas sektorā, vēsta RIA Novosti.
Par uzbrukuma iemeslu kalpoja raķešu šāvieni, pierobežas nekārtības un gaisa pūķu palaišana ar degvielām no Gazas sektora teritorijas. Izraēlas armijā paziņoja, ka jau sestdienas dienā Palestīnas kaujinieki paspēja palaist vismaz 20 raķetes un mīnas uz Izraēlas dienvidiem. Taču apšaudes no Gazas teritorijas sākās jau no piektdienas, 13. jūlija, naktī uz sestdienu.
Izraēlas aviācijas atbildes triecieni tika izdarīti četriem militārajiem kompleksiem Gazā. Par galveno bombardēšanas mērķi Izraēlas armija nosauca Gazas sektorā valdošās islāmistu kustības HAMAS militarizēto grupējumu štābu Beit-Lahiji pilsētā.
Iepriekš tūkstošiem palestīniešu piedalījās protestu akcijās pierobežas zonā, kuras pārauga sadursmēs ar karavīriem un centienos izlauzties Izraēlas pusē. Sadursmēs bojā gāja divi palestīnieši un tika ievainots Izraēlas oficieris.
Izraēlas armija reaģēja uz izaicinājumiem un sāka bombardēšanu, uzbrūkot diviem "teroristu uzbrukuma" tuneļiem un kaujinieku trenēšanās nometnei. Palestīnieši atbildēja ar raķešu šāvieniem pret Izraēlas teritoriju. Saskaņā ar Izraēlas militārpersonu datiem, naktī uz 14. jūliju tika reģistrētas 35 raķešu palaišanas no Gazas sektora.
Palestīnas un Izraēlas konflikta saasināšanās
Palestīnas un Izraēlas konflikts atsākās pēc tam, kad 2017. gada decembrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par Jeruzālemes atzīšanu par Izraēlas galvaspilsētu, kas izraisīja negatīvu reakciju Palestīnā.
Vēlāk ANO Ģenerālā Asambleja ar balsu vairākumu atbalstīja rezolūciju pret Trampa lēmumu. Stingru "nē" rezolūcijā izteica deviņas valstis, dokumentu atbalstīja 128 valstis, tostarp, Krievija, kā arī vairums Eiropas un Latīņamerikas valstu un arābu un islāma pasaules valstis. Vēl 35 Ģenerālās Asamblejas locekļi balsojumā atturējās, tostarp, izrādījās arī Latvija.
Līdz šim, skaidrojot Latvijas pozīciju Jeruzālemes jautājumā, valsts ārlietu ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris paziņoja, ka lēmums par Jeruzālemes statusu var tikt pieņemts tikai pēc Palestīnas un Izraēlas pārrunām un nekādā gadījumā ne vienpusējā kārtībā.
