Migranti glābs pasaules ekonomiku. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs paziņoja, ka migranti ir lielisks pasaules IKP izaugsmes dzinējs. Pēc viņa sacītā, 10% no pasaules iekšējā kopprodukta sastāda tieši migranti, kuru pasaulē ir trīs procenti iedzīvotāju. Turklāt Guterrešam nepatīk, ka daudzas valstis dēmonizē migrantus, raksta radio Sputnik autore Tatjana Golovanova.
Migranti patiešām var pozitīvi veicināt izaugsmi, taču šis modelis nestrādā visos gadījumos. Savukārt, kad ekonomika attīstās ātrā tempā, un savu roku jau nepietiek, — ir reta aina mūsdienu pasaulē. Nu, un kad patēriņš pieaug, — te arī ir labums no migrantu plūsmas. Taču arī ekonomistu, kuri pārliecina par pretējo — ekonomikas pārslodzi pārlieki lielā migrācijas dēļ — pasaulē ir pārpārēm.
Kam tika adresēts ģenerālsekretāra vēstījums, ilgi zīlēt nenāksies. Pavisam nesen Eiropas Savienības valstis centās nonākt pie konsensa savā migrācijas politikā. Lieta ne tikai tāda, ka migrantu pieplūduma dēļ cieš dienvidu piekrastes valstis, kurām nākas glābt grimstošās laivas ar cilvēkiem Vidusjūrā. Pārlieki liela varas iestāžu viesmīlība jau stipri apnikusi arī Vācijas iedzīvotājiem. Merkele šī iemesla dēļ gandrīz pazaudēja vairākumu Bundestāgā.
Pēc Itālijas atteikšanās pieņemt grimstošos kuģus savās ostās, eiropieši izdomāja citu plānu. Viņi nolēma iedot vairāk naudas Turcijai, lai migranti nedotos tālāk un aizkavētos tur, kā arī atvērt bēgļu uzņemšanas centrus savu robežu perimetrā, precīzāk sakot kaimiņvalstīs. Un vēl tika izdomāts organizēt tranzīta centrus ātrai bēgļu izsūtīšanai. Vēl viens trieciens Eiropas tolerancei — Eiropas Savienībai nācās atcelt obligātās migrantu uzņemšanas kvotas katrai tās dalībvalstij. Tādēļ, ka maz kas tās izpildīja, savukārt nepatika tās daudziem.
Vārdu sakot, Antoniu Guterrešs acīmredzami nepārliecinās visus. Grieķijai, Itālijai, Spānijai, pie kuru krastiem dodas laivas ar bēgļiem, diez vai nepieciešams papildus lētais darba spēks — ekonomiskā situācija atstāj vēlēties labāku, būtu labi vismaz savus cilvēkus iekārtot darbā. Kaut gan daudzi iebraucēji arī neaizkavējas šajās valstīs, bet gan dodas turp, kur sauca Merkele. Taču nebūt ne visi jaunie iebraucēji vēlas asimilēties Vācijā, mācīties, strādāt un veidot tā saucamo IKP. Izlutinājuši viņus ar augstajiem pabalstiem, sociālajām garantijām un bezmaksas dzīvokļiem Vācijas pilsētās. Neapšaubāmi, cilvēkiem jāpalīdz, tas ir pareizi un cilvēcīgi. Taču pirms aicināšanas visus ciemos, eiropieši aizmirsa izveidot kopīgu mehānismu un filtru. Nebūt ne katrs migrants ir bēglis, daži vienkārši izmantojuši brīdi, lai aizbrauktu nevis prom no kara, bet gan uz pastāvīgu dzīvi Eiropā uz Eiropas rēķina. Ir vēl arī bijušie teroristi, arī viņi neiebilst pārvākties uz Eiropu — to visu mēs jau redzējām Parīzē, Kannās un Briselē. Vai ir vērts vērt vaļā durvis šādiem migrantiem, un vai no viņiem būs labums. Uz šiem jautājumiem Guterrešs eiropiešiem diez vai atbildēs.
