RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Kamēr Ukrainas prezidents Petro Porošenko Briseles samitā līksmi staigāja ar teju uz kājām stāvošo Eirokomisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru, pati Ukraina cieši pietuvojās pie tīra dzeramā ūdens trūkuma krīzes slieksnim, kurš draud ar epidēmijām un slimībām. Kijevas principiālā nevēlēšanās iepirkt gāzi no Krievijas izraisījusi rūpnīcas "DņeprAzot" darbības apturēšanu, kura ražoja hloru ūdens attīrīšanai, kas savukārt lika ierobežot ūdensapgādi pilsētas iedzīvotājiem, vēsta Sputnik Igaunija.
Ūdensapgādei daudzos Ukrainas apgabalos un pilsētās draud ierobežošana, savukārt atsevišķās apdzīvotās vietās — pilna pārtraukšana. Tā, piemēram, pašvaldības uzņēmums "Nikolaevvodokanal" jau paziņojis, ka sakarā ar šķidrā hlora krājumu izsīkumu Nikolajevas pilsētā no 16. jūlija tiks ierobežota ūdenspadeve.
"Šķidrā hlora ražošanas apturēšanas rezultātā uzņēmumā "DņeprAzot" piegādātājs "Nikolaevvodokanal" atteicās no līguma saistībām… Sakarā ar minimālajiem šķidrā hlora krājumiem dzeramā ūdens attīrīšanai Nikolajevas pilsētā no 16. jūlija, plkst. 10:00, tiks pazemināta ūdenspadeve "Nikolaevvodokanal" abonentiem līdz šķidrā hlora piegāžu normalizācijai," paziņoja "priecīgās" ziņas pilsētniekiem "Nikolaevvodokanal" preses dienests.
Pēc rūpnīcas "DņeprAzot" valdes vadītāja sacītā, rīkojumu par rūpnīcas apturēšanu viņam lika parakstīt gāzes cenu kāpums. "DņeprAzot" ir vienīgā hlora ražotne Ukrainā, kurš dezinficē dzeramo ūdeni un kuru iepērk praktiski visi Ukrainas pilsētu ūdensapgādes uzņēmumi.
