RĪGA, 13. jūlijs – Sputnik. Latvijā partijām nav iespējams godīgā ceļā atrast lielu naudu, paziņoja analītiskā centra Providus pētniece Iveta Kažoka intervijā BNN.
2012. gadā Latvija sāka pakāpeniski ieviest valsts finansējumu partijām un apņēmās izvērtēt uzlabošanas iespējas ik pēc dažiem gadiem.
Līdz 2017. gadam šāda izvērtēšana netika veikta, teikts Providus pētījumā "Valsts finansējums Latvijas partijām: kur tālāk?" Igaunijas partijas 2015. gadā savā starpā sadalīja 5 miljonus 400 tūkstošus eiro, savukārt Lietuva politiskie spēki – 5 miljonus 800 tūkstošus eiro. savukārt Latvijas partijām bija paredzēti 612 398 eiro no valsts budžeta, kas ir gandrīz deviņas reizes mazāk nekā pie kaimiņiem.
"Tā ir fundamentāla Latvijas partiju finansēšanas problēma," — uzskata Kažoka.
Viņa piedāvā iztēloties, kas būtu, ja vēlētājs saņemtu desmito daļu par savu darbu no tā, ko saņem tāds pats darbinieks Lietuvā vai Igaunijā.
Šajā situācijā partijas vai nu cenšas iztikt ar pavisam mazām summām, kuru nepietiek, vai "izdomā shēmas", kuras ik pa laikam pamana tiesībsargājošās iestādes. "Nu, cik lielā mērā no viņiem varētu gaidīt jebkādu atdevi?" — jautā viņa.
Kā apkarot korupciju
"Lai sasniegtu vēlētāju, tomēr kaut kādām finansēm ir jābūt – lai apmaksātu kaut vai nedaudz cilvēku darbalaiku, kaut kādus vizuālos materiālus, lai uzturētu partiju, lai varētu vispār komunicēt ar tiem 500 biedriem, lai iesaistītu viņus partiju darbā. Bez resursiem to nevar izdarīt kvalitatīvi," — saka Kažoka.
Viņa uzskata, ka situācijas Latvijā uz visas Baltijas fona ir diezgan nomācoša: finansējums partijām ir desmit reižu mazāks, vienlaikus Latvijas sabiedrība pret tām nav mazāk prasīga.
"Mēs gaidām, ka par desmitreiz mazāku summu Latvijas partijas būs nekorumpētas, spēs izstrādāt kvalitatīvas programmas visdažādākajās nozarēs, piedāvāt spēcīgus cilvēkus dažādiem amatiem," — atzīmē viņa.
Tiesa, pēc viņas sacītā, partiju finansēšana no valsts budžeta nav ideāla aizsardzība no korupcijas un "melnajām kasēm". Taču riski tomēr samazinās.
"Tomēr spiediens uz partijām šādā gadījumā nav tik liels, un tie partiju biedri, kas grib, lai partija strādā godīgi, var uz šo principu pastāvēt, jo partija tā dēļ nebankrotēs un tai būs resursi kampaņas veidošanai," — skaidro viņa.
Neapmierinātais vēlētājs
Uz jautājumu par to, vai vēlētāji piekritīs partiju finansēšanas palielinājumam, Kažoka atbildēja:
"Ja vien tas nav ļoti noskaities vēlētājs, kas principā vispār iztiktu bez parlamenta un valdības, ar laiku būtu jāsaprot, ka tas, ka partijām no valsts budžeta maksā ļoti maz, neveicina to, ka politiķi strādā labāk un cenšas vairāk."
Viņa skaidro, ka šobrīd partijas, kas ir gatavas strādāt godīgi, vienkārši nevar strādāt, kamēr citas, mazāk stingras savos standartos un gatavas piesaistīt nelegālu finansējumu vai finansējumu "ar nosacījumiem", iekļūst valdībā.
"Ilgtermiņā tas Latvijas politisko partiju sistēmai ir graujoši," — piebilst viņa.
Viņa uzsver, ka "tas ir graujoši arī vēlētājam, jo viņš lielā mērā ir atkarīgs no partiju vēlākajiem lēmumiem: cik profesionālas būs reformas, kas, piemēram, saistītas ar nodokļiem, cik godīgas būs tiesas, vai tur būs kaut kādas privilēģijas kaut kādām īpašām grupām vai grupu nebūs – ļoti lielā mērā atkarīgs no tā, kādus likumus Saeima izveidos un cik kvalitatīvi strādās valdība."
"Ja partijas ir tik ļoti vājas, kādas viņas šobrīd ir Latvijā, nekādu lielo progresu iepriekš nosauktajās jomās – arī savā personiskajā labklājībā – attiecīgais vēlētājs sagaidīt nevar," — uzskata Kažoka.
