RĪGA, 10. jūlijs — Sputnik. Sakarā ar jauno pret Krieviju vērsto ES ekonomisko pasākumu stāšanos spēkā Analītiskā kredītu reitinga aģentūra (AKRA) veikusi pētījumu par sankciju ietekmi Krievijas ekonomikā, vēsta Sputnik Igaunija.
AKRA akcionāri ir 27 lielākās Krievijas kompānijas un finanšu institūti ar 3,7% statūtkapitāla, kura kopapjoms pārsniedz 3 miljardus rubļu. Aģentūra darbojas saskaņā ar jaunākajām normatīvajām prasībām. Tās mērķis ir Krievijas tirgus nodrošināšana ar kvalitatīvu reitingu produktu.
AKRA speciālisti vērtē, ka Rietumu sankcijas nekavē valsts ekonomisko izaugsmi vidēja termiņa perspektīvā, taču tās var būt jūtamas ilgtermiņa perspektīvā. Eksperti uzskata, ka Krievijas IKP pieaugumu pārsvarā kavē darbaspēka samazināšanās, tāpēc pat sankciju atcelšanas gadījumā ekonomikas izaugsme vidējā termiņā diezin vai būtiski paātrināsies.
"Sankcijas nav iespējams uzskatīt par galveno bremzējošo faktoru Krievijas ekonomikas izaugsmē vidēja termiņa perspektīvā. Valsts ekonomikas izaugsmes potenciālu laikā no 2017. līdz 2018. gadam AKRA vērtē 1,5% apmērā, un faktiskais rādītājs jau tuvojas šim līmenim," – uzskata pētījuma autori.
AKRA secināja, ka sankciju ietekme var būt jūtamāka ilgtermiņa perspektīvā gan uzņēmumiem, gan visai ekonomikai. Aģentūra uzskata, ka par galvenajiem šķēršļiem ātrākai izaugsmei, kas būtu iespējama bez sankciju režīma, kļūs tehnoloģisko kopprojektu atcelšana, alumīnija eksporta, kā arī naftas un gāzes ieguves samazināšanās.
Riski perspektīvā
AKRA uzskata, ka sankciju paplašināšanās ir viens no galvenajiem riskiem, ar ko var saskarties Krievijas ekonomika 2018. gadā. Potenciāli iespējamās jaunās sankcijas var ietvert stingrākus ierobežojumus pret uzņēmumiem, kuri jau iekļauti sankciju sarakstā, sankcijas pret jauniem uzņēmumiem, operāciju ierobežošana ar Krievijas valsts obligācijām, CB rezervju likviditātes ierobežošana, Krievijas atslēgšana no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT utt.
Operāciju ierobežošanu ar Krievijas valsts obligācijām AKRA uzskata par mazticamu, jo pat ASV atzina, ka tamlīdzīgs pasākums var negatīvi iespaidot arī viņu pašu ekonomiku.
Patlaban budžets desmit Krievijas subjektos (no 85) ir vairāk nekā par 20% atkarīgs no uzņēmumiem, pret ko vērstas sankcijas. Pārsvarā tie ir reģioni, kuros notiek naftas un gāzes ieguve. "Sankciju paplašināšanās rezultātā iespējama peļņas nodokļa apjoma samazināšanās to (reģionu – red.) budžetā, taču negatīvo efektu daļēji kompensēs stabilais fizisko personu ienākumu nodokļu, īpašumu nodokļu un akcīzes ienākums," – secināja AKRA analītiķi.
Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija prognozē: 2018. gadā Krievijas IKP pieaugs par 1,9%, 2019. gadā pieaugums samazināsies līdz 1,4%, bet 2020. gadā atkal paātrināsies līdz 2%. Ministrija uzskata, ka 2019. gads būs sarežģīts, ņemot vērā pielāgošanos lēmumiem budžeta un nodokļu politikas jomā.
