RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Lāčus ar lācēniem šogad jau redzējuši Staiceles, Straupes, Lēdurgas un Viļķenes mežos, vēsta Grani.lv.
Pēc mednieku kluba "Limbaži" vadītāja Induļa Kreišmaņa sacītā, Latvijā šobrīd varētu atrasties ap 30 lāču. Visbiežāk šos zvērus sastop mednieki un mežsaimnieki, jo pekaiņi izvēlas netuvoties klāt apdzīvotām vietām. Toties lāči nekautrējas no meža zvēru barotavām, kur mežsaimniekiem un medniekiem kā reizi izdevies viņu nofilmēt.
Mednieki apgalvo, ka līdz ar lāču skaita palielināšanos Limbažu un Valmieras rajonā mazāk kļuvis aļņu un citu zvēru, kuriem, acīmredzami, nepatika šādi kaimiņi. Kreišmanis pastāstīja, ka, spriežot pēc mednieku nofilmētajiem kadriem, šobrīd Latvijas mežos dzīvo vairākas lāču ģimenes. Taču, pēc viņa sacītā, nav skaidrs, vai lācēni piedzimuši Latvijā, vai arī lāču ģimenes pārvākušās šeit no kaimiņvalstīm.
Mežsaimniecības institūta "Silava" zinātnieks Jānis Ozoliņš pieļauj, ka lācenes atnākušas uz Latviju no Igaunijas, slēpjoties no tēviņiem, kuri bezbērnu mātīšu meklējumos var nogalināt lācēnus.
Skrien, kamēr lācis tevi nav pamanījis
Tāpat Ozoliņš pastāstīja, ka, ja jums pagadījies mežā sastapt lāceni ar lācēnu, tad labākais risinājums šajā gadījumā būtu bēgt, jo lācenei nav uzdevuma nogalināt potenciālo ienaidnieku, bet gan tikai nobiedēt viņu un aizdzīt prom. Latvijā lāčus nogalināt ir aizliegts.
Iepriekš Ozoliņš stāstīja, ko darīt, ja sastopat lāci bez lācēna. Pēc speciālista sacītā, nevajag veikt asas kustības vai rāpties kokos, bet gan pamazām jāvirzās atpakaļ, lai nemanīti pamestu mežu. Vēl jo vairāk nevajag kliegt, tuvoties klāt lācim vai censties viņu nofotografēt, jo, ja lācis nolems, ka viņam mēģina uzbrukt, viņš mierīgi var nogalināt cilvēku.
2017. gadā speciālisti apgalvoja, ka Latvijā kļuvis ievērojami vairāk lāču, kuri nonāk valstī no Krievijas un Igaunijas. Viņi tika manīti visas Ziemeļaustrumu robežas garumā — no Ainažiem līdz Zilupei. Turklāt viņi pratuši pāriet pāri Daugavai un tika manīti Krāslavas, Silenes un Saulkrastu apkaimēs.
Savukārt jau 2018. gada aprīlī tika ziņots par lāci-robežpārkāpēju, kurš, gribot izlauzties cauri Latvijas un Krievijas robežai, sabojāja žogu. Pasaules dabas fonda Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas programmas vadītājs toreiz skaidroja, ka visiem savvaļas zvēriem ir raksturīga klejošana un migrācijas, un ja zvērs ir pieradis iet no punkta A līdz punktam B, savukārt viņa ceļā parādās šķērslis, tad viņš liks lietā visus spēkus, lai nokļūtu tur, kur viņam nepieciešams.
