Igaunija var lepoties. Tā nokļuvusi starp līderiem, vismaz no viena rādītāja viedokļa. Pie tāda slēdziena liek nonākt valsts prezidentes Kersti Kaljulaides uzruna Uzvaras dienai veltītajā parādē, kas Igaunijā tiek atzīmēta 23. jūnijā, uzskata radio Sputnik autors Vladimirs Barsegjans.
Vēsturiskās hronikas liecina, ka 1919. gada 23. jūnijā Igaunijas armija sakāva landesvēra (Baltijas vācu zemessargu) spēkus pie Vinnas. Par godu šai uzvarai ik gadus norisinās parāde. Tās galvenais organizators un dalībnieks — Igaunijas pilsoņu-brīvprātīgo militarizētā biedrība Kaitseliit. Tāpēc haki krāsas kolonnās maršē nevis regulārās armijas karavīri un virsnieki, bet gan fermeri, ierēdņi un mājsaimniecies. Parādi apmeklē Igaunijas prezidents un uzrunā klātsesošos. Viņa runā ir vārdi par nepieciešamību aizsargāt valsti, patriotisku audzināšanu un citām, neapšaubāmi pareizām lietām. Taču prezidentes Kersti Kaljulaides nesenajā runā bija vairākas uzmanības vērtas frāzes, kas rada zināmu neizpratni. Piemēram: "Pasaulē vairs nav daudz valstu, kas varētu nekavējoties iesaukt bruņotajos spēkos vairāk nekā 1% savu iedzīvotāju. Igaunija to varēs. To esam parādījuši paši sev un visai pasaulei maijā, lielajās mācībās "Ezis". "Ezim" vērojama zināma līdzība ar dziesmu svētkiem. Laukā bija spēcīgs apvienotais koris ar 16 000 dalībknieku un jums juta līdzi desmitiem tūkstošu skatītāju ceļu malās. Lielās mācības drīzāk tika sveiktas, nevis pieciestas."
Paskaidrošu metaforu par "16 000 kordziedātāju" — tik liels skaits civiliedzīvotāju tika iesaukti mācībās "Ezis" 2018. gadā, un tas patiešām ir gandrīz 1% valsts iedzīvotāju. Šo mācību galvenais mērķis bija pārbaudīt rezervistu gatavību rīcībai karadarbības apstākļos, sadarbībai vienībās un apakšvienībās. Pēc būtības, tas bija vispārējas mobilizācijas mēģinājums. Mobilizācija gadījumam, ja uzbruks pretinieks no Austrumiem. Šis pretinieks, protams, ir Krievija, jau ilgus gadus tā ir Igaunijas ārpolitikas un iekšpolitikas konstante un stūrakmens.
Sperot soli tālāk mūsu pārdomās un atklājot Kersti Kaljulaides runā radītā tēla būtību, 16 tūkstoši cilvēku uz "skatuves" un desmitiem tūkstošu "skatītāju zālē" dziedāja dziesmas par gaidāmo karu ar Krieviju un darīja to ar sajūsmu un pacilātu noskaņojumu. Pēc Igaunijas prezidentes domām, tas ir lieliski, un šīs dziesmas ir jāturpina…
Ieskatoties vērīgāk, kļūst skaidrs, ka Kaljulaides uzruna ir tikai posms veselā notikumu virknē, kas liek iegrimt pārdomās par Igaunijas tālāko ceļu. Burtiski diennakti pirms prezidentes runas, 22. jūnijā Igaunijā tika svinīgi atklāta SS Waffen štandartenfīreram Alfonsam Rebanem veltīta memoriāla plāksne. Šis cilvēks Lielā Tēvijas kara gados nacistu okupētajā PSRS teritorijā slepkavoja civiliedzīvotājus. Sakritība? Droši vien, taču tāda sakritība ir satraucoša un apzīmē noteiktu visai bīstamu tendenci.
