RĪGA, 1. jūlijs — Sputnik. Iepriekš tiesībsargs Vladimirs Lindermans pastāstīja Sputnik Latvija, kā arestēto politieslodzīto Aleksandru Gapoņenko cietumā apciemojis Drošības policijas (DP) priekšnieks Normunds Mežviets izmeklētāja pavadībā un piedāvāja Gapoņenko liecībās paziņot, ka sabiedrisko darbību Latvijā veicis saskaņā ar uzdevumu no Maskavas. Kad tiesībsargs no sadarbības atteicies, viņam piedraudēts ar papildu pantu. 21. jūnijā šie draudi īstenoti. Tagad aktīvistu tur aizdomās arī saskaņā ar Krimināllikuma 81. pantu — "Palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā".
Tobrīd tiesībsargs apsūdzēts saskaņā ar LR Krimināllikuma 78.1 pantu "Darbība, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu." Otrais — 80.1 pants"Darbība, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā." 81. pants tagad ir trešais.
Žurnālists un politologs Armens Gasparjans savā iknedēļas notikumu apskatā radio Sputnik norādīja, ka Gapoņenko lieta ir kaunpilns process Latvijai, kas atspoguļo visu pašlaik valstī notiekošo.
"Gapoņenko piedāvā atzīt sadarbību ar ārvalsti. Taču tas ir ļoti miglaini. Saskaņā ar likumā teikto, var arestēt jebkuru latvieti, kurš ieradīsies Krievijā pasaules čempionāta laikā. 81. pantā nekas konkrēts nav teikts, un Valsts Drošības dienests var to izmantot pēc saviem ieskatiem, tāpēc rodas plašas perspektīvas iebāzt aiz restēm jebkuru cilvēku, kurš nepatīk," — paskaidroja Gasparjans.
Viņš atzīmēja, ka ikvienam cilvēkam, kurš nodarbojas ar sabiedrisko vai politisko darbību, ir sakari ar ārvalstīm.
"Skaidrs, ka šajā gadījumā runa ir par Krieviju, sakari ar Zanzibāru, Peru un Tunisiju nevienu nez kāpēc neuztrauc," — piezīmēja Gasparjans.
Kā piemēru Gasparjans minēja zinātnieku, kurš devies uz konferenci ārzemēs, bet pēc atgriešanās dzimtenē arestēts un apsūdzēts saskaņā ar 81. pantu par to, ka sazinājies ar citu valsti, jo nav taču skaidrs, par ko viņš tur runājis. Varbūt viņš kritizējis Latvijas valdību.
Gasparjans atgādināja, ka Gapoņenko lietā figurē publikācija Facebook, kurā tiesībsargs kritizēja NATO mācības un stāstīja, ko par tām domā Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji. Taču, politologs piezīmēja, ka nez kāpēc neviens nav pievērsis uzmanību žurnālista Oto Ozola rakstam tajā pašā Facebook, kurā aprakstīta tieši tāda pati situācija, ko piemin Gapoņenko.
"Gapoņenko aprakstīja, ka NATO mācības Latvijā ir manevrs pret krievvalodīgajiem, bet Ozols skaidroja, ka tā esot tāda Krievijas prezidenta Vladimira Putina tehnoloģija, tikai ar mīnusa zīmi. Pret Ozolu pretenziju nav, lai arī viņš to publicēja visās iespējamās vietās. Tāpēc droši teiksim, ka Gapoņenko lieta ir nevis tiesa pār viņu, tas drīzāk ir tāds sabiedrības šķērsgriezums un visai kaunpilns process. Un ņemiet vērā, nav nekādas Eiropas Savienības reakcijas politiskā līmenī," — uzsvēra Gasparjans.
Viņš atzīmēja, ka ES klusēšana jautājumā par Gapoņenko lietu Latvijā var apliecināt, ka diktatūras režīms valstī ES apmierina. Gasparjans uzskata, ka šajā gadījumā jāmaina līdzekļi un instrumenti, pūloties panākt Gapoņenko atbrīvošanu.
"Cietums nav komfortablākā vieta cilvēkam, turklāt par politisku pantu, turklāt vēl tādā valstī kā Latvija, kur cilvēku var saņemt uz ielas un iemest mašīnā," — atgādināja politologs.
Viņš salīdzināja Gapoņenko lietu Latvijā ar portāla RIA Novosti Ukraina vadītāja Kirila Višinska arestu, kuru Ukrainas specdienesti tur aizdomās par valsts nodevību un Donbasa pašpasludināto republiku atbalstu. Višinskim draud brīvības atņemšana uz 15 gadiem, turklāt Ukrainas varasiestādes neļauj viņam tikties ar Krievijas konsulu, pat nepieļauj Krievijas pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos vizīti pie žurnālista.
