Ķīnā ieteikusi nekaitināt Krieviju – pretējā gadījumā Baltija pazudīs

© Sputnik / Vitaliy Timkiv / Pāriet pie mediju bankasKrievijas karavīrs mācībās. Fonā - operatīvi taktiskais raķešu komplekss "Iskander M". Foto no arhīva
Krievijas karavīrs mācībās. Fonā - operatīvi taktiskais raķešu komplekss Iskander M. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Līdz šim NATO valstis nav pārkāpušas Krievijas pacietības robežu, taču ja Maskava patiešām sadusmosies, Baltijas valstīm klāsies plāni.

RĪGA, 29. jūnijs — Sputnik. Latvija, Lietuva un Igaunija varētu kļūt par ASV un Krievijas konfrontācijas upuriem, uzskata Ķīnas ziņu portāla Eastday.com militārais korespondents, pilnu publikācijas tulkojumu krievu valodā sniedz portāls InoSMI.

Maskavas un Vašingtonas attiecības joprojām ir saspringtas, savukārt Rietumi joprojām saglabā sankciju ietekmi pret Krieviju. Neskatoties uz to, NATO valstis neiet līdz galam, lai patiešām sadusmotu Maskavu, raksta autors. Ja Kremļa pacietībai nāks gals, sekas izrādīsies patiešām nopietnas, un alianses valstis to saprot.

ASV armija nevar simtprocentīgi garantēt uzvaru pār Krievijas militārajiem spēkiem, atzīmē izdevums, un ja Amerika patiešām sāks karu ar Krieviju, tad Latvija, Lietuva un Igaunija tiks noslaucītas no zemes virsmas. Šo valstu platība ir tika maza, ka viņas, visticamāk, pieredzēs "grēkāžu" likteni konfliktā starp ASV un Krieviju, skaidro autors.

Tomass Hendriks Ilvess - Sputnik Latvija
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu

Divu vadošo lielvalstu sadursmes gadījumā neviena no pasaules valstīm nespēs palikt malā. Jo, ja Krievija un ASV patiešām uzsāks karu, tā var pāraugt kodola konfliktā, un tiks iznīcināta visa pasaule. Tādēļ trīs Baltijas valstu izzušana var izrādīties pat pietiekami labvēlīgs iznākums līdzīgā situācijā, uzskata autors.

Krievijas un NATO attiecības ievērojami pasliktinājās pēc Krimas atkalapvienošanās ar Krieviju 2014. gadā. Alianse vēl neredzēti kopš aukstā kara laika beigām pastiprinājusi savu klātbūtni Austrumeiropā. Ar it kā pieaugušās Krievijas agresijas ieganstu Baltijas valstīs un Polijā izvietoti četri starptautiskie bataljoni, kuru kopskaits pārsniedz četrus tūkstošus cilvēku, reģionā koncentrējas liels daudzums militārās un speciālās tehnikas.

Krievija vairākkārt paziņojusi, ka tai nav uzbrukuma plānu Baltijas reģionā. NATO par to ir ļoti labi zināms, uzsvēra Kremlī, taču alianse turpina palielināt savu militāro spēku pie Krievijas rietumu robežām. Kā atzīmējis Krievijas ĀM vadītāja vietnieks Aleksandrs Gruško, Maskava ir spiesta ņemt vērā alianses paplašināšanos uz austrumiem savā aizsardzības plānošanā.    

Ziņu lente
0