RĪGA, 27. jūnijs — Sputnik. Eiropai nepieciešama Krievijas cauruļvada "Ziemeļu straume 2" gāze, paziņoja Vašingtonā Francijas naftas un gāzes kompānijas Total ģenerāldirektors Patriks Pujane.
"Notiek daudz debašu sakarā ar gāzes piegādēm Eiropā. Viens no slavenākajiem projektiem ir "Ziemeļu straume 2". Es riskēju, sakot par to šeit Vašingtonā, taču realitāte ir tāda, ka mums ir nepieciešama ASV sašķidrinātā dabasgāze un regazifikācijas termināli, taču mums nepieciešama arī gāze, kura nāk pa caurulēm no otras puses, jo pastāvēs gāzes deficīts," citē Pujane vārdus gāzes forumā Amerikas galvaspilsētā RIA Novosti.
ASV cenšas panākt no Eiropas valstīm "Ziemeļu straumes 2" celtniecības atcelšanu, motivējot to ar nepieciešamību "diversificēt enerģijas piegādes". Tāpat ASV aktīvi lobē savu SDG Eiropas tirgū.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins maija beigās neizslēdza, ka Total kopā ar citām Eiropas kompānijām varētu tikt piedāvāts pievienoties projektam "Ziemeļu straume 2".
Esošajā gāzes forumā Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks paziņoja žurnālistiem, ka apsprieda ASV gāzesvada celtniecības jautājumu.
"Skarām "Ziemeļu straumes" jautājumus, apspriedām šo tematu… Uzturēsim sakarus šajā jautājumā," pateica Novaks, atsakoties no turpmākiem komentāriem.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzesvada cauruļu celtniecību ar kopējo jaudu līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes caur Baltijas jūru līdz Vācijai. Jauno cauruļvadu plānots uzbūvēt blakus esošajai "Ziemeļu straumei".
Jūras gāzesvads ies cauri vairāku valstu teritoriālajām un ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām, kuras atrodas Baltijas jūras piekrastes garumā. Viņu vidū — Krievija, Somija, Zviedrija, Dānija un Vācija.
Jau saņemtas gāzesvada būvatļaujas no Vācijas, Zviedrijas, Somijas un pirmo — no Krievijas. Izņemot otru Krievijas atļauju, kompānijai Nord Stream 2 AG atlicis tāpat iegūt būvatļauju no Dānijas.
Ar projekta kritiku uzstājas atsevišķas rietumvalstis. "Ziemeļu straumes 2" pretinieku vidū ir Lietuva, Latvija un Polija. Šo valstu parlamentu vadītāji paziņoja, ka gāzesvada celtniecība ir "politisks" projekts. Arī Ukrainas un ASV varas iestādes pastāvīgi kritizē "Ziemeļu straumi 2" — Kijeva baidās pazaudēt ienākumus no Krievijas gāzes tranzīta caur tās teritoriju, savukārt Vašingtona cer īstenot savus SDG piegādes plānus Eiropā.
Krievijā vairākkārt ir norādījusi, ka "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts un tēze par "enerģētiskās drošības draudiem" Eiropai neatbilst patiesībai — tieši pretēji, gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļaus samazināt tranzīta riskus un paaugstinās tās patērētāju gāzes drošību. Turklāt "Ziemeļu straumes 2" maršruts līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometriem īsāks, nekā caur Ukrainu, kas samazina tās piegādes cenu.
