Katram no mums, pat bezrūpīgākajam un laimīgākajam, ir kāds temats, par kuru ir nepatīkami domāt. Pat ja visapkārt viss ir ļoti labi. Kolīdz atceries — uzreiz bojājas noskaņojums. Valstu vidū, kuras veido cilvēki un vispār aizdomīgi atgādina tos, ir tāda pati aina. Pastāv temati, par kuriem labāk neatcerēties. Tie uzreiz sāk satraukt sirdis un uztraukt prātus, raksta radio Sputnik autors Pjotrs Maļejevs.
Baltijā šāds temats ir demogrāfija. Atgādini par to jebkuram politiķim, un viņš uzreiz sāk raukt pieri, skatīties telefonā vai vainīgi meklēt izeju no ēkas. Brīvi, pareizi audzināti un pareizajā valodā runājošie iedzīvotāji turpina braukt prom aiz jūrām un kalniem. Un kaut kā nevēlas atgriezties.
Optimistiem sirmi mati kļūst, viņi atrodas pastāvīgā stresā, un tiem ir visi hipohondrijas pazīmes. Viņi ir noguruši skaidrot, ka vēl mazliet, vēl mazdrusciņ — un emigrācijas skaitļi sāks samazināties. Skeptiķi ciniski atzīmē, ka, jā, visam ir sava robeža. Kad aizbrauks visi, kas var aizbraukt, skaitļi patiešām uzlabosies.
Tad nu beidzot Lietuvai statistiķi atnesuši prieka vēsti: maijā ieceļojušo skaits pārsniedza prombraucēju skaitu. Vai tad tiešām pārvarējām, vai tad tiešām "peremogli"? Neticot savām acīm, sāka ieskatīties skaitļos. Un nenoticēja savām acīm vēl vienu reizi.
Izrādās, lietuvieši nemaina savus principus un joprojām turpina braukt prom, tur visos rādītājos ir mīnuss. Taču palīdzības roku snieguši mūsu draugi no citas uzvarējušās "nezaļežnijas" demokrātijas valsts. Kolīdz parādījās iespēja, strādīgie čaļi no gandrīz "cejevropas" sāka palīdzēt ar iedzīvotāju dvēselēm īstai "cejevropai". Savukārt uzņēmīgie lietuvieši ātri organizēja biznesu uz šīs tendences, izveidojot valstī starta laukumu skrienošajiem. Tu skrien? Saņem krosenes un savu skrējēja numuru pie mums.
Skeptiķi atkal sāka zoboties. Mēs te lūk, sakot, būvējam Lietuvu lietuviešiem. Viņa tiem tik ļoti patīk, ka izjūtu pārpildījuma dēļ viņi nez kāpēc brauc prom. Mēs cīnāmies par demogrāfijas rādītājiem un, beidzot, redzam nesliktu rezultātu. Taču kā būt ar "Lietuva — lietuviešiem"? Šiem čaļiem taču ir spilgti izteikts slāvu akcents. Un parasti jau nu nebūt ne lietuviešu valodā. Optimisti mierina: ukraiņi Lietuvā ir tranzītā. Skeptiķi atbild: tad kāda jēga no šiem skaitļiem? Ko mēs svinam? Kāda te uzvara ir? Maksimums — "peremoga". Īsāk sakot, kaut kādas kārtējās nesaprotamās un pretrunīgās izjūtas. It kā cilvēki nav nekur pazuduši, taču savējie turpina pazust.
