RĪGA, 22. jūnijs — Sputnik, Ruslans Pankratovs. Rīgas apgabaltiesa saglabāja iepriekš pieņemto lēmumu par politiskā ieslodzītā, profesora, tiesībsarga Aleksandra Gapoņenko aresta pagarināšanu un paildzināja viņa arestu vēl par diviem mēnešiem – līdz 21. augustam.
Tiesnesi nepārliecināja aizstāvības argumenti par to, ka izmeklēšanas gaitā cietumā pret Gapoņenko tiek izmantoti tādi psiholoģiskā spiediena paņēmieni, ko iespējams vērtēt kā spīdzināšanu. Tiesa noraidīja arī advokātes Immas Jansones argumentu par to, ka politieslodzītā Gapoņenko dzīvība ir apdraudēta.
"Es neesmu vainīgs"
"Latvijas valsts mani apsūdz par to, ka dzeru kristiešu bērnu asinis. Nevaru atklāt sarunu saturu un paša procesa nianses, taču, pēc būtības, šo apsūdzību absurda, murgainības ziņā viss ir tā, kā saku. Paldies visiem par atbalstu! Es neesmu vainīgs!" – paziņoja Gapoņenko pēc tiesas sēdes.
Gapoņenko aresta pagarināšanas iespējamais iemesls ir Valsts drošības dienesta (VDD) spiediens uz tiesu – tas baidās, ka tiesībsargs, iznācis brīvībā, pastāstīs, kā spīdzināts cietumā. Un nākamo divu mēnešu laikā, ko Gapoņenko pavadīs ieslodzījumā VDD cer viņu salauzt – piespiest pašam sevi apsūdzēt un atzīties noziegumos, ko viņš nav pastrādājis.
"Mums ir darīšana ar nepārprotamu manipulāciju, pie tam pasaules jurisprudences praksē nebijušu. Līdz šim tiesas argumenti bija pietiekami vienkārši un banāli paredzami – "nevaram atcelt arestu un izlaist Aleksandru Gapoņenko brīvībā tāpēc, ka viņš atkal varēs darīt to, par ko apsūdzēts".
Aizstāvība izskata iespējas vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo konkrētajā gadījumā pārkāptas Gapoņenko tiesības uz aizstāvību: tiesas lēmumus nav iespējams pārsūdzēt, turklāt tiesa sāk pievienot jaunus argumentus, kādu iepriekš nebija.
Galvenais iemesls, kura dēļ tiesa atteicās mainīt drošības līdzekli, ir tas, ka apsūdzētais necēlas slēgt darījumu ar izmeklēšanu un atzīt sevi par vainīgu. Esmu dziļi pārliecināta, ka nav nekāda likumīga pamata turēt Aleksandru Gapoņenko cietumā. Drošības policija nespēja iesniegt saprātīgus argumentus," – pastāstīja Gapoņenko advokāte un atzīmēja, ka tuvākajā laikā kļūs zināms ECT sūdzības saturs.
Gapoņenko apsūdzēts saskaņā ar vairākiem Latvijas Republikas Krimināllikuma pantiem, citastarp arī par darbībām, kas vērstas pret Latvijas valstisko suverenitāti. Par to paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem. Saskaņā ar šo pantu pie atbildības var saukt tikai personas, kas nodarījušas minētās darbības vai centušās to darīt ar nekonstitucionālām metodēm: terors, pagrīde, uzbrukumi, aicinājumi vardarbīgai varas gāšanai.
Pārkāpšana, kurināšana, gāšana
LR Krimināllikuma 78. pants "Nacionālās un rasu vienlīdzības pārkāpšana, cilvēka tiesību ierobežošana". "Par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, kā arī par apzinātu personas ekonomisko, politisko vai sociālo tiesību tiešu vai netiešu ierobežošanu vai tiešu vai netiešu priekšrocību radīšanu personai atkarībā no tās rases vai nacionālās piederības", paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem. Apsūdzība saskaņā ar šo pantu Gapoņenko izvirzīta, pamatojoties uz deputāta Veiko Spolīša sūdzības.
Trešais pants – LR Krimināllikuma 81.1 pants, ko 2016. gada 3. martā Saeima grozīja, "sekojot mūsdienu izaicinājumiem", un tagad tas paredz kriminālatbildību par pretvalstiskām darbībām hibrīddraudu un informācijas kara formātā. 81.1 panta formulējums patlaban ļauj, piemēram, sodīt cilvēkus, kuri organizē Latvijas iedzīvotāju vajadzībām ārvalstu jauniešu militārās nometnes, kurās tiek izplatīta citas valsts interesēm atbilstoša ideoloģija, – tā ir kaitniecība, kas vērsta pret Latvijas valsts drošību.
Šī panta ietvaros kriminālo sodāma ir arī nevardarbīga rīcība, kas kaitē valsts konstitucionālajām interesēm. Tātad tagad šim pantam atbilst visas darbības, kas vērstas pret "valsts vitāli svarīgām interesēm", un tiks kriminalizētas neatkarīgi no to rakstura.
Pie tam darbību kaitīgums tiks noteikts atbilstoši to mērķim – piemēram, kaitēt Latvijas teritoriālajai vienotībai, nevis atbilstoši izmantotajiem līdzekļiem.
Jāpiezīmē, ka Rīgas mēra Nila Ušakova sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" konceptuāli atbalstīja panta grozījumus.
Pants krievu aktīvistiem
Rodas iespaids, ka minētais LR Krimināllikuma pants pieņemts, lai izmantotu to politiskam spiedienam pret oponentiem un izravētu ar saknēm jebkādu citādu domāšanu un Latvijas valdošās elites konstruktīvu kritiku. Tādu pantu ļoti ērti attiecināt uz visām personām vai nekomerciālām organizācijām, ko grūti apsūdzēt spiegošanā, tātad 81. pants ir ļoti piemērots krievu pasaules aktīvistu vajāšanai.
Tiesa, frāzei "palīdzība ārvalstij" nav juridiskas definīcijas, tāpat kā vārdam "lojalitāte". Nav zināms, kā tiesībsargājošās iestādes plāno pierādīt nozieguma sastāvu. Tiesa, spriežot pēc pēdējiem notikumiem, Latvijas tiesām tas nemaz nav vajadzīgs.
Rīgas apgabaltiesas nākamā sēde notiks 2018. gada 21. augustā. Likums Latvijā ļauj paturēt arestā 6 mēnešus pirms tiesas un 6 mēnešus – tiesvedības laikā. Jebkurā gadījumā šis termiņš nevar pārsniegt vienu gadu.
Iepriekš vairākās Eiropas valstīs notika protesta akcijas pret Latvijas varasiestāžu patvaļu. Aicinājumu piedalīties akcijā pieņēma 29 valstis, kurās ir Latvijas vēstniecības.
