RĪGA, 20. jūnijs – Sputnik. Lietuva ir gatava aizsargāties Krievijas militārā "iebrukuma" gadījumā, paziņoja valsts prezidente Daļa Grībauskaite intervijā Vācijas izdevuma Spiegel.
"Ja mēs parādīsim, ka spējam un vēlamies pasargāt sevi, tad neviens mums neuzbruks. Mums ir jābūt gataviem: psihiski, politiski, tehnoloģiski, ar sirdi un dvēseli," — citē Grībauskaites sacīto RIA Novosti.
Viņa nosauca Krievijas uzbrukuma varbūtību Lietuvai par "ievērojamu" – pēc politiķes sacītā, Krievijas militārie spēki "uz Baltijas un Polijas robežas ir desmitkārt stiprāki, nekā NATO militārie spēki".
Grībauskaite uzsvēra, ka lietuvieši ir gatavi aizsargāt savu valsti no jebkāda pretinieka. Politiķe atzīmēja Krievijas militāro priekšrocību, norādot, ka Rietumi līdz galam nenovērtē Maskavu.
"Tikai kad viņiem uzbrūk, un viņi pamana, ka Krievija iejaucas viņu interesēs, izspiego tos vai manipulē ar viņu vēlēšanām, viņi pamostas," — pateica Grībauskaite.
Senators: Krievijai vairs neesot ko darīt
Krievijas senators Aleksejs Puškovs ieteica Grībauskaitei pievērst uzmanību Lietuvas valsts reālajām problēmām, nevis izdomājamiem Krievijas draudiem.
"Lietuvas vadītāja biedē ar "Krievijas iebrukumu". Acīmredzami, vairs nav ar ko pievērst sev uzmanību. Krievijai vairs neesot ko darīt, kā tik iebrukt Lietuvā. Lai labāk domā, kā apturēt iedzīvotāju aizplūšanu – gandrīz miljons kopš 1991. gada. Lūk tie ir patiesi, nevis izfantazēti draudi Lietuvai," — uzrakstīja Puškovs Twitter.
Глава Литвы пугает "российским вторжением". Видимо, больше привечь к себе внимание нечем. Словно России больше нечего делать, кроме как вторгаться в Литву. Пусть лучше думает, как остановить отток населения — почти 1 млн с 1991. Вот это — подлинная, а не фантазийная угроза Литве
— Алексей Пушков (@Alexey_Pushkov) 20 июня 2018 г.
Krievijas un NATO attiecības pasliktinājās pēc Krimas pussalas iedzīvotāju lēmuma pievienoties Krievijai un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Aizbildinoties ar Krievijas "augošo agresiju", NATO samitā Varšavā pieņēma lēmumu par militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā. Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā izvietoti starptautisko spēku bataljoni. Ievērojami palielinājies militāro mācību skaits pie Krievijas robežām.
Krievija jau vairākkārt ir norādījusi uz NATO nebijušo aktivitāti pie valsts rietumu robežām. Paplašinot vienpusējas iniciatīvas, alianse aizbildinās ar iedomātiem Krievijas draudiem. Maskava ir noraizējusies par NATO darbībām Eiropā un uzsvēra: valsts neatstās bez atbildes Krievijas interesēm potenciāli bīstamus soļus.
