RĪGA, 17. jūnijs — Sputnik. Kuldīgas novada zemkopji spiesti nokaut mājlopus barības trūkuma dēļ, vēsta Grani.lv.
Ganības ir izdegušas, lopus nākas barot ar pērno sienu. Lopkopji jau lauza galvas, ko mājlopi ēdīs ziemā. Piemēram, bioloģiskā saimniecība "Rozbeķi" no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis, jo ar šīgada ražu lopu iztikai nepietiks.
Kuldīgas novada pašvaldība jau saņēmusi 49 zemnieku saimniecību palīdzības lūgumus. Ilgstošā sausuma dēļ cietuši gan graudu audzētāji, gan dārzkopji, gan lopkopji, un iesniegumu skaits pieaug. Pēdējo reizi lietus lielākajā daļā novada lija 3. maijā. Tolaik izkrita 13 mm nokrišņu.
Iepriekš trauksmi sāka augļkopji, kuri necer uz plānoto augļu un ogu ražu. Dažviet sausums jau iznīcinājis pusi ražas: aizmetušies augļi nobirst, paliek tikai sīki apšaubāmas kvalitātes aizmetņi. Latvijas augļkopju asociācijas aplēses liecina, ka prognozējamie zaudējumi dzērvenēm sastāda 40-50%, saldajiem ķiršiem — 50-80%, dārza mellenēm — 40%, zemenēm — 60%, upenēm, ērkšķogām un avenēm — 70%.
Būt vai nebūt ārkārtas stāvoklim
Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko sakaru pārstāve Signeta Lapiņa pastāstīja, ja novada dome lūdz Latvijas Ministru kabinetu izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā.
Novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa aicināja Zemkopības ministriju veikt pasākumus zemnieku atbalstam, lai novērstu krīzes situāciju, bet Ministru kabinetu lūdza sniegt finansiālu palīdzību zemniekiem un novada iedzīvotājiem, lai daļēji kompensētu ilgstošā sausuma radītos zaudējumus.
Iepriekš lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli pauda Ventspils novada dome, jo sausuma dēļ novadā var iet bojā visa vasarāju raža. Arī Saldus, Alsungas un Brocēnu novadi plāno lūgt ārkārtas stāvokļa izsludināšanu.
Valdība pievērsusi uzmanību
Valdība atsaukusies uz šiem izmisīgajiem aicinājumiem, un piektdien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs solīja, ka 18. jūnijā apspriedīs Latvijas lauksaimniecības nozares problēmas ar valsts premjerministru Māri Kučinski, vēsta Vesti.lv.
Zemkopības ministrs izteica iespēju, ka ārkārtas stāvoklis lauksaimniecībā tiks izsludināts tikai sausuma rezultātā visvairāk cietušajos novados. Tiesa, politiķis neminēja, kad notiks padomes sēde šī jautājuma izskatīšanai.
Ministrs atzīmēja, ka par smago stāvokli patlaban ziņo ne tikai pašvaldības, bet arī fermeru organizācijas.
Latvija bez lietus
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka gandrīz visā Latvijā vērojams valgmes trūkums. Lielākais sausums iestājies Kurzemē, Zemgalē un Rīgā.
Pēdējo 40 dienu laikā Pāvilostā un Ventspilī konstatēti tikai 2 mm nokrišņu, jeb nepilni divi litri uz kvadrātmetru. Meteonovērojumu stacijā Stendē šajā periodā konstatēti 2,4 mm nokrišņu.
Kuldīgā, Kolkā, Mērsragā, Saldū un Rucavā, kā arī valsts centrālajā daļā – Dobelē un Rīgā šajā periodā konstatēti nepilni 10 mm nokrišņu. Lielāks daudzums nokrišņu Vidzemē un Latgalē – no 30 līdz 63 mm.
Jāpiebilst, ka klimatiskā nokrišņu norma, ņemot vērā vidējos datus periodā no 1981. līdz 2010. gadam, sastāda 49 mm maijā un 74 mm jūnijā.
