RĪGA, 7. jūnijs — Sputnik. Trešdien, 6. jūnijā Igaunija saņēma Krievijas oficiālo informāciju par valsts pilsoņiem, kam liegta iebraukšana Krievijā. Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Igaunijas vēstnieku Arti Hilpusu, lai iesniegtu minēto personu sarakstu.
Arti Hilpusam šī bija jau otrā sliktā ziņa vienas dienas laikā.
Iepriekš kļuva zināms, ka Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida atstādinājusi viņu no amata un iecēlusi vēstnieka amatā Latvijas Republikā. Posteni Maskavā Hilpuss ieņēma no 2015. gada novembra, vēsta Sputnik Igaunija.
Portāls Stolitsa informēja, ka Igaunijas Ārlietu ministrija atteikusies publicēt Igaunijas pilsoņu sarakstu, kam liegta iebraukšana Krievijā, vai nosaukt precīzu šo personu sarakstu. ĀM norādīja, ka informēs sarakstā iekļautās personas.
Krievija atbildēja, kā solījusi
Krievijas ĀM Ministrijas departamenta direktora vietnieks Artjoms Kožins norādīja, ka iebraukšana Krievijā liegta īpaši rusofobi noskaņotiem Igaunijas politiskajiem un sabiedriskajiem darbiniekiem. "Iepriekš, kā zināms, mēs atbildējām uz līdzīgu Lietuvas valdības soli. Atbilstoši pasākumi tiks sperti arī pret Latviju, kas tāpat pievienojušies šai provokatīvajai antikrieviskajai līnijai," — teikts ĀM paziņojumā.
Komentējot Krievijas ĀM lēmumu, Kožins atgādināja, ka tas ir simetrisks pasākums pēc Igaunijas lēmuma liegt iebraukšanu valstī 49 Krievijas pilsoņiem no tā saucamā "Magņitska saraksta". Uzsvērts, ka Tallinas lēmums liecina par to, ka valsts turpina Krievijai atklāti naidīgo kursu, kas būtiski kaitē valstu divpusējām attiecībām.
Šī gada 28. aprīlī līdzīgs saraksts tika iesniegts Lietuvas vēstniekam Krievijā. Maskava brīdināja, ka saraksts nav galīgs un Viļņas tālākas provokatīvās izturēšanās gadījumā tajā iespējams iekļaut citas personas. Arī šis lēmums pamatots ar Lietuvas valdības pieņemto "Magņitska likuma" analogu.
Magņitska likums — Krievijai naidīgas politikas instruments
2018. gada 29. martā Igaunijas valdība apstiprināja Ārlietu ministrijas ierosinājumu aizliegt iebraukšanu valstī personām, kas saistītas ar "cilvēktiesību rupjiem pārkāpumiem", tostarp — ar Krievijas jurista Sergeja Magņitska nāvi. Tādējādi Igaunija pievienojās sankcijām, ko iepriekš ieviesušas ASV, Lielbritānija, Kanāda, Lietuva un Latvija.
Lielā investīciju fonda Hermitage Capital Management darbinieks Sergejs Magņitskis, Krievijā apsūdzēts par nodokļu mahinācijām, miris pirmstiesas izmeklēšanā "Matrosskaja tišina" 2009. gada novembrī. Viņa nāve radija plašu sabiedrisko rezonansi Krievijā un ārvalstīs.
2012. gada decembrī ASV pieņēma "Magņitska aktu" par sankcijām pret Krievijas pilsoņiem, kuri, pēc Savienoto Valstu valdības domām, vainojami cilvēktiesību pārkāpumos. Savukārt Krievijas varasiestādes vairākkārt norādījušas, ka "Magņitska lietas" politizācija ir nepieļaujama. Vēlāk "Magņitska aktam" tika piešķirts globāla likuma statuss, un tā paredzētās sankcijas neaprobežojas ar Krievijas pilsoņiem, — tās tiek attiecinātas uz visām valstīm, kas, pēc ASV domām, pārkāpj cilvēktiesības.
Krievija noraida pārmetumus par tīšu Magņitska slepkavību un pieņemto likumu uzskata par Krievijai naidīgas politikas instrumentu. Maskava vairākkārt brīdinājusi valstis, kas pieņem "Magņitska likuma" nacionālos analogus, ka Krievija neatstās bez atbildes šādus nedraudzīgus soļus.
Kas iekļauts "Dmitrija Gaņina sarakstā"
Igaunijas medijus un sociālos tīklus gaida karstas diskusijas par to, kuriem ar savu nesamierināmo Krievijai naidīgo viedokli pazīstamajiem politiķiem un sabiedriskajiem darbiniekiem liegta iebraukšana Krievijā. Vadoties no simetriskas atbildes principa, sarakstā varētu būt 49 personas. Igaunijā ir tik daudz pret Krieviju negatīvi noskaņotu darbinieku, ka grūti pat iztēloties, kurš no tiem sarakstā nav iekļauts.
Domājams, tāpat kā Lietuvas saraksts, dokuments nav galīgs, un vēlāk tajā iekļaus ministrus un Igaunijas valsts augstākos ierēdņus, ko pagaidām sargā dienesta stāvoklis.
Lielu interesi rada arī sociālajos tīklos publicētie saraksta nosaukuma ieteikumi. To vidū ir "Gaņina saraksts".
Dmitrijs Gaņins ir 19 gadus vecs Igaunijas iedzīvotājs, Krievijas pilsonis, kurš nogalināts Tallinā laikā, kad tiesībsargi apspieda masu protestus pret sarkanarmiešu apbedījumu, kā arī Karavīram-atbrīvotājam (pazīstams kā "Bronzas kareivis") veltītā memoriāla pārnešanu 2007. gada aprīlī. Pēc būtības, Igaunijas varasiestādes sabotēja slepkavības izmeklēšanu, kurā tika turēti aizdomās nacionālisti, vilka garumā izmeklēšanu un vienlaikus īstenoja informācijas kampaņu, lai nomelnotu bojāgājušo jaunieti. 2017. gada jūnijā Dmitrija Gaņina slepkavības lieta tika slēgta noilguma dēļ.
Šī gada 4. maijā Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova informēja, ka Krievijas pilsoņa Dmitrija Gaņina slepkavības lietas slēgšana Igaunijā negatīvi ietekmējusi abu valstu attiecības.
Iepriekš Krievijas vēstniecība Igaunijā nāca klajā ar paziņojumu, kurā atzīmēja, ka "Igaunijas tiesībsargi jau sākotnēji nevēlējās patiesi izmeklēt noziegumu un darīja visu iespējamo, lai izmeklēšana nonāktu strupceļā".
