RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāves Ievas Uplejas sacītā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēl nav pieņēmusi lēmumu sakarā ar ABLV Bank iesniegto pašlikvidācijas pieteikumu, vēsta Grani.lv.
Upleja pastāstīja, ka, lai gan ABLV akcionāri pieņēmuši lēmumu par pašlikvidāciju jau februārī, savukārt iesniegums FKTK tika iesniegts martā, pēc 20. maija Komisija saņēmusi izvērtēšanai jaunus dokumentus par bankas pašlikvidāciju. Tagad, saskaņā ar likumu, komisijai jāpieņem lēmums 30 dienu laikā pēc pēdējo dokumentu saņemšanas.
Kad tieši FKTK pieņems gala lēmumu par ABLV likvidāciju, Upleja prognozēt neuzdrīkstējās. Viņa tikai uzsvēra, ka tas nav tuvāko dienu jautājums, jo runa ir par sarežģītu procesu.
FKTK vadītājs Pēteris Putniņš atzīmēja, ka aizkavēšanās notiek tādēļ, ka ir jāizstrādā kontroles mehānisms, lai likvidācija noritētu pareizi. Putniņš tāpat paziņoja, ka ABLV lietai ir sarežģīts raksturs, tādēļ, visticamāk, tiks veikta bankas likvidācija, nevis pašlikvidācija.
Upleja paskaidroja FKTK vadītāja vārdus, paziņojot, ka process attiecībā pret ABLV Bank varētu tikt dēvēts par likvidāciju, kurā viens no posmiem būs pašlikvidācija.
Apsūdzības un pašlikvidācija
2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV Bank – otru lielāko banku Latvijā, kura ir lielākā neatkarīgā privātbanka valstī, naudas atmazgāšanā, sakaros ar transakcijām, kuras saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanā.
Neskatoties uz to, ka bankā apsūdzības nosauca par "neredzētu apmelošanu", beigās ABLV bija spiesta uzsākt pašlikvidācijas procesu.
Eiropas Centrālā Banka (ECB) pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt tās likvidācijas procesu. FKTK, pildot ECB instrukcijas, kopš 19. februāra ieviesa ierobežojumus maksājumu operācijām ABLV Bank, savukārt naktī uz 24. februāri, ņemot vērā to, ka ECB nelika atcelt bankai noteiktos ierobežojumus, pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai nodrošinātu garantēto atlīdzinājumu izmaksāšanu bankas klientiem.
Šī gada maijā ABLV Bank un tās lielākie akcionāri iesniedza Eiropas Savienības tiesā prasības pret ECB un Vienoto noregulējuma valdi (VNV).
Prasībās tiek minēti šo struktūru pārkāpumi, kuri tika pieļauti attiecībā pret banku, – pilnvaru pārsniegšana, līdzvērtības un vienādas attieksmes principu neievērošana un citi. Tāpat prasībās tiek uzskaitīti nopietni iebildumi pret to, kā tika pieņemti lēmumi attiecībā pret banku.
