RĪGA, 31. maijs — Sputnik. Neviena "latviešu" partija nevar piekrist pat bilingvālās izglītības sistēmas saglabāšanai valstī, citādi viņi zaudēs savus vēlētājus. Pirms Saeimas vēlēšanām izglītības reforma ir kļuvusi par vienu no galvenajiem "trumpjiem", un šajā situācijā nav vērts pat cerēt uz konsekventu dialogu un ekspertu vērtējumu. Krievu skolu aizstāvjiem atliek tikai paplašināt protestus. 2. jūnijā notiks kārtējais mītiņš, intervijā Rubaltic pastāstīja Krievu skolu aizsardzības štāba loceklis Iļja Kozirevs.
Noturēt vēlētāju
Krievu skolu slēgšanas jautājums ir politisks, kampaņa pret bilingvālo izglītību izvērsusies Saeimas vēlēšanu priekšvakarā. Šo kārti nacionālistiskās partijas izspēlē cerībā noturēt savus vēlētājus, uzskata Iļja Kozirevs.
Viņš atgādināja notikumu hronoloģiju: vispirms Nacionālā apvienība paziņoja, ka vēlas panākt skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā. Nacionālā bloka koalīcijas partneru reakcija vispirms bija ieturēta, taču viņi ātri vien saprata, ka ar savu mēreno attieksmi zaudēs latviešu elektorātu – viņi pāries Nacionālā bloka pusē. Tāpēc otrā koalīcijas partija – Zaļo un Zemnieku savienība – paziņoja: jā, tas ir jāizdara, taču ātri, pirms vēlēšanām. Un tad valdošās koalīcijas trešā partija – "Vienotība" nekavējoties piekrita: jā, tas jāpaveic ātri, un mums jau ir gatavs projekts.
"Tas ir, finālā viņi jau viens ar otru sacentās, pūloties demonstrēt lielākas pūles krievu izglītības iznīcināšanas lietā Latvijā," – uzsvēra Kozirevs.
Viņš atzīmēja, ka dažas opozīcijas "latviešu" partijas pauda vēl stingrāku viedokli nekā valdošie spēki. Viņi piedāvāja pieņemt stingrāku likumu. Piemēram, Ingunas Sudrabas partija "No sirds – Latvijai" paziņoja, ka nodarbībām visos bērnudārzos jābūt latviešu valodā: ja visās skolās mācības notiek latviski, vajadzīgi arī latviešu dārziņi, lai sagatavotu krievu bērnus skolām.
"Nākamais posms – pieņemt likumu, kas noteiks: krieviem uzreiz jādzemdē latvieši, tad nebūs problēmu ar mācībām svešā valodā ne bērnu dārzos, ne skolās, ne universitātēs.
Publicists nonāca pie slēdziena, ka tā viennozīmīgi politiska situācija.
"Mēs redzam, kā "latviešu" partijas sacenšas savā starpā, kura no tām demonstrēs radošāku pieeju krievu apspiešanā. Acīmredzot, viņi cer, ka tāds viedoklis radīs atbalsi latviešu elektorāta sirdīs un elektorāts nobalsos par šīm partijām," – uzsvēra Kozirevs.
"Saskaņa"
Savukārt lielākā "krievu" partija – "Saskaņa" nobalsoja pret reformu, taču neko vairāk uzsākt neplāno, atzīmēja publicists.
"Nesen notika partijas "Saskaņa" kongress, kurā ne vārda nebija par to, vai viņi plāno aizstāvēt krievu skolas un ko šajā gadījumā iecerējuši. Jā, tika pausta neapmierinātība ar šo reformu. Taču nekā vairāk," – norādīja Krievu skolu aizsardzības štāba loceklis.
Protesta akcijas
Patlaban galvenais protestu ideologs pret bilingvālās izglītības likvidāciju ir partija "Latvijas Krievu savienība" un organizācija "Krievu skolu aizsardzības štābs". Kārtējais mītiņš ieplānots 2. jūnijā. Organizatori cer, ka akcija sapulcēs vismaz tikpat daudz cilvēku kā 1. maija demonstrācija – desmit tūkstošus.
"Ceram vismaz nepalikt iepakaļ. Vai izdosies panākt vairāk? Paskatīsimies. Ceru, ka iznāks. Brīvdienas, vasara, izejamā diena. Ceram, ka cilvēki būs apzinīgi un vasarnīcas vai pludmales vietā izvēlēsies cīņu par saviem bērniem," – teica Kozirevs.
Politiskais pasūtījums – aresti
Varasiestāžu reakcija liecina, ka mītiņi krievu skolu aizsardzībai viņus ļoti kaitina, teica Kozirevs. To apliecina Vladimira Lindermana un Aleksandra Gapoņenko aresti, kā arī krimināllieta, kas ierosināta sakarā ar Vislatvijas vecāku sapulci 31. martā. Šajā lietā iesaistīti astoņi cilvēki, atzīmēja Kozirevs.
Publicists pauda pārliecību, ka aktīvistu vajāšana nebeigsies līdz Saeimas vēlēšanām. "Mūsu politiskie oponenti vēlas paturēt šo lietu azotē, lai būtu spiediena instruments," – secināja Kozirevs.
