RĪGA, 29. maijs — Sputnik. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka apspriedis ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu mazākumtautību skolu reformu Ukrainā. Uzdevums — līdzsvarot viedokļus, norādīja Stoltenbergs NATO Parlamentārās asamblejas sesijā Varšavā.
"Mēs zinām, ka valodu jautājumā valda domstarpības. Esmu to iepriekš apspriedis ar Ungārijas premjerministru un Ukrainas prezidentu, mums izveidojusies cieša saikne," — Stoltenberga teikto citēja RIA Novosti.
Viņš pauda cerību, ka domstarpības "izdosies atrisināt pēc iespējas ātrāk".
"Uzdevums ir līdzsvarot viedokļus, atrast risinājumu starp mazākumtautību tiesību nodrošināšanas nozīmi normatīvo aktu līmenī un valsts valodas statusu," — viņš piebilda un paziņoja, ka pirmdien Briselē ieplānota NATO un Ukrainas komisijas sēde vēstnieku līmenī, kur tiks apspriests šis jautājums.
Iepriekš Ukrainai un NATO neizdevās organizēt kopīgās komisijas sēdi ministru līmenī, jo Ungārija to bloķē, ņemot vērā domstarpības ar Kijevu valodu jautājumos. 2017. gada septembra nogalē Ukrainas prezidents Petro Porošenko parakstīja izglītības likumu, kas būtiski samazina iespējas iegūt izglītību mazākumtautu valodās. Likums stājās spēkā 28. septembrī un tiks ieviests pakāpeniski — līdz 2020. gadam.
Likums paredz, ka no 2018. gada 1. septembra mazākumtautību pārstāvju bērni bērnudārzos un sākumskolā apgūs priekšmetus dzimtajā valodā un paralēli apgūs ukraiņu valodu. No 5. klases bērni sāks mācīties ukraiņu valodā, un dzimtā valoda kļūs par atsevišķu priekšmetu. Pie tam pieļaujamas viena vai vairāku priekšmetu mācības ES valstu valodās. No 2020. gada 1. septembra valstī būs pieejama izglītība tikai ukraiņu valodā.
Virkne valstu, tostarp Ungārija un Rumānija paziņoja, ka likums pārkāpj mazākumtautību tiesības Ukrainā. Arī Maskava uzskata, ka izglītības likums pārkāpj konstitūciju un Kijevas starptautiskās saistības. Iepriekš Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto paziņoja, ka šī likuma dēļ Budapešta iniciēs Ukrainas un ES asociācijas vienošanās pārskatīšanu.
Konfliktsituācijas noregulēšanai Ukraina vērsusies Venēcijas komisijā. Viens no organizācijas ieteikumiem skāra atklātu dialogu ar mazākumtautību pārstāvjiem apmācību valodu normu ieviešanas jautājumā.
Ukrainas Izglītības ministrija vēsta, ka Venēcijas komisijas ieteikumos norādīts: Ukrainai nav jāmaina izglītības likuma pants, kas attiecas uz mācību valodu. Ukrainai ieteikts "pilnā mērā izmantot panta elastību", to ieviešot, palielināt izglītības reformas īstenošanas termiņus un atbrīvot privātskolas no ierobežojumiem, kas skar mācības mazākumtautību valodās. Pie tam komisija uzskata, ka "jaunais likums nepiedāvā risinājumus valodām, kas nav iekļautas ES oficiālo valodu sarakstā, piemēram, krievu valodai, kas ir visplašāk lietojamā valoda bez valsts valodas statusa", kas var liecināt par tās diskrimināciju.
2017. gada rudenī parlamenta partija "Opozīcijas bloks" iesniedza Konstitucionālajā tiesā prasību atcelt jauno izglītības likumu.
