Eurostat: 13% Latvijas iedzīvotāju strādā ārzemēs

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Lietuva ir čempions darba migrācijas ziņā ES valstīs, taču Latvija tai piekāpjas pavisam mazdrusciņ, vēsta Eurostat.

Pētījums apliecināja, ka 3,8% visu ES valstu darbspējīgie pilsoņi (vecumā no 20 līdz 64 gadiem) nedzīvo savā dzimtenē. Pirms desmit gadiem šis rādītājs sastādīja 2,5%.

"Čempiona" vietu darba imigrācijas jomā ieņēma Rumānija — aiz valsts robežām dzīvo gandrīz piektā daļa tās iedzīvotāju (19,7%). Otrajā vietā izrādījusies Lietuva (15%). Tai seko Horvātija (14%), Portugāle (13,9%), Latvija (12,9%) un Bulgārija (12,5%). Dzimtās valstis darba meklējumos visretāk pamet Vācijas (1%), Lielbritānijas (1,1%), Zviedrijas un Francijas (pa 1,3%) iedzīvotāji.

​Aiz savu valstu robežām dzīvojošo Lietuvas, Latvijas un Bulgārijas iedzīvotāju skaits būtiski pieaudzis kopš 2007. gada, bet Kipras iedzīvotāji sākuši atgriezties majās — 2007. gadā ārzemēs dzīvoja 7,1% kipriotu, bet 2017. gadā — tikai 3,9%.

Izglītoti cilvēki bieži vien ir mobilāki nekā tie, kam augstākās izglītības nav: vidēji 30,1% ES pilsoņu ir augstākā izglītība, bet starp ārvalstīs dzīvojošajiem — 32,4%. Īpaši spilgti to apliecina Francija (augstākā izglītība ir 62,5% ārvalstīs dzīvojošo franču, taču pašā Francijā iedzīvotāju vidū augstākā izglītība ir 34,6%), un Vācija (54,5% un 26,7% atbilstoši). Taču sešas ES valstis visbiežāk pamet tie, kam augstākās izglītības nav. Šī tendence vērojama Bulgārijā, Horvātijā, Portugālē un visās trijās Baltijas valstīs.

​Bezdarba līmenis ārvalstīs dzīvojošo vidū ir zemāks nekā mājāspalicēju vidū. Lielākais kontrasts vērojams Grieķijā (darbs ir 77,3% grieķu citās ES valstīs un tikai 57,8% valstī dzīvojošo), Horvātijā (79,8% pret 63,2%) Spānijā (78,95 un 65,5%), Itālijā (75,6% un 62,3%) un Polijā (81,8% un 70,9%).