RĪGA, 27. maijs — Sputnik, Jevgēnijs Leškovskis. Lūk jau pieci gadi burvīgajai tradīcijai: maija pēdējās brīvdienās svinēt Vecāķu svētkus. Šogad, kā jau katru gadu, to organizēja visspožākā un vislabestīgākā valsts radio raidījumu vadītāja, Vecāķu biedrības vadītāja Ilona Jahimoviča.
Katru gadu svētku programma nedaudz atšķiras, un šoreiz tā bija veltīta izcilai Latvijas muzikantei — pianistei, komponistei, pedagogam Lūcijai Garūtai, kura dzīvojusi Vecāķos. Šī gada svētku tematika bija vainagi.
Ilona Jahimoviča pastāstīja Sputnik korespondentam, ka katru gadu viņa kopā ar draugiem izdomā dažādas tematikas. Piemēram, pērn visas dāmas nāca elegantās "veclaiku" cepurītēs (it kā no vēstures atklātnēm ar Vecāķu un to iedzīvotāju skatiem), savukārt šoreiz svētku "vizītkarte" ir vainagi. Starp citu, ja kāda no jaukajām dāmām nejauši piemirsa savlaicīgi sapīt savu vainagu, tad to varēja darīt tieši svētku norises vietā pie paša atpazīstamākā kūrorta objekta — dzelzceļa stacijas.
Dvēsele dzied mūzikas skaņās
Ilona Jahimoviča atkal pacentusies izdarīt visu, lai katrs no dalībniekiem un Vecāķu viesiem izjustu svētku noskaņu. Un bez dziesmām neiztikt nekā. Svētku koncertu atklāja Stradiņas universitātes koris "Rīga", pēc kura uz skatuves uzstājās dažādi bērnu kolektīvi, savukārt beigās karstumu rāva vaļā mūsu slavenie rokeri Vjačeslavs Mitrohins un Aivars Hermanis ar programmu "Latviešu blūzi". Kā saka, mūzika visdažādākajām gaumēm.
"Mūsu Vecāķu biedrība vienmēr cenšas izdarīt tā, lai cilvēki nevis vienkārši "paklausās dziesmas", bet arī izjustu šī saulainā Rīgas rajona gaisotni. Un tā vajadzībām te viss jau ir, mums atliek tikai nedaudz izrotāt. Te ir veclaiku piejūras koka arhitektūras savienojums ar priežu ainavu un improvizētās skatītāju zāles mājīgumu, kas atrodas zem ābelēm. Romantika, draugi," saka Ilona Jahimoviča.
Bet arī bez Vecāķu vēstures iztikt nevar. Savukārt daļa kūrorta rajona vēstures ir Lūcijas Garūtas māksla. Pēc muzikālās programmas beigām Ilona Jahimoviča pavadīja visus gribētājus neparastā ekskursijā uz komponistes Lūcijas māju, kur par viņu pastāstīja mūzikas pētnieks Orests Silabriedis. Turpat notika tējas dzeršana un klavierspēles koncerts dārzā, kur uzstājās pianiste Dzintra Ērliha.
No Austrālijas pie Rīgas līča
Ilona Jahimoviča jau ļoti daudzus gadus popularizē mīļākā rajona vēsturi, gan grāmatu uzrakstījusi, gan sarīkojusi daudz nedažādas izstādes un tematiskās programmas ar mūziku, un ne to vien. Bet arī tas vēl nav viss. Viņas Vecāķu biedrība cenšas kā vien var atbalstīt rajona iedzīvotājus un to draugus. Tieši tādēļ Vecāķu svētkos viņa obligāti vienojas par labdarības tirdziņa rīkošanu, kur viss ir atrodams — gan dizaina darinājumi no īstām tūbām, gan roku darināti sudraba rotājumi.
Starp citu, runājot par tūbu rokdarbiem. Izrādās, ar tām jau daudzus gadus nodarbojas Vecāķu iedzīvotāja un tautā ļoti mīlētā slavenā žurnāliste Uļa Jašina.
"Sadabūt labu tūbu, kura nekairinātu ādu, ir drausmīga problēma. Pašu labāko ved no Austrālijas un Jaunzēlandes, savukārt tas, kurš izplatīts "mūsu platumos", ir raupjs un der tikai tūbas zābakiem. Taču jebkāda izstrādājuma darināšanas princips no jebkādas tūbas ir līdzīgs: visu dara ar velšanu — un tikai ar rokām, kā procesā materiāla slāņi it kā sapresējas. Ar izgatavot ļoti mākslinieciskus rokdarbus no tūbām, saveļot dažādas krāsas materiālus. Piemēram, tūbu kleitai var iztērēt trīs dienas, savukārt elegantai cepurītei dienu. Jā, process nav viegls, taču rezultāts ir tā vērts," saka Uļa Jašina.
Kopā ar viņu savus rokdarbus parādīja draudzene Lillija Kuļiša, kurai bija gan eleganti autorbarba maciņi, gan somiņas, gan roku sprādzes ar košiem akmeņiem un krellēm.
Piejūras alķīmiķi
Savus rotājumus visiem rādīja studijas meistares, kurā nodarbojas ar plastiskā sudraba rokdarbiem. Kopš neseniem laikiem arvien populārāk kļūst rotu veidošana no sudraba tiešā nozīmē ar savām rokām. Tās taisa no masas, kura sastāv no sīkām dārgo un krāsaino metālu sīkām dispersijas daļiņām, drošiem organiskiem plastifikatoriem un ūdens, no tās var izveidot jebkādu formu — gluži kā no plastilīna.
Apdedzināšanas procesā augstā temperatūrā (no 650 līdz 1000 grādiem) ūdens un savienojošās vielas izdeg, atstājot gatavā izstrādājumā tīru metālu — sudrabu, varu un pat zeltu. Kā apieties ar šo alķīmiju māca Oļesja Čebotarjova, kura arī rādīja savus izstrādājumus Vecāķos.
Savukārt viss noslēdzās ar krāšņu un mistisku rituālu — uz zāliena no rožu lapām izlika labklājības un veiksmes mandalu: lai tā pievelk Vecāķiem tikai labāko enerģiju, un, protams, izplata to arī.
