RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Lietuva var īstenot elektrotīklu sinhronizācijas projektu ar Eiropu caur vienu savienojumu LitPol Link tikai ar Poliju – kompromisu ar Igauniju atrast nav izdevies, tā joprojām stingri uzstāj, ka nepieciešami divi savienojumi, paziņoja Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, vēsta Baltic Course.
"Runājot par šo ģeopolitiski un stratēģiski nepieciešamo projektu, mēs jau pārāk ilgi meklējam kompromisus. Uzskatu, ka gan izpētes darbu atzinumos minētie argumenti, gan aplēses, gan arī laika faktors liek pieņemt lēmumus. Ja neizdosies vienoties, tad pastāv alternatīva, ko Lietuva noteikti izmantos – kopā ar Poliju," — paudis Skvernelis.
Viņš uzsvēra, ka Lietuvas pozīcija ir vairāk pieņemama gan finanšu ziņā, gan laika attiecībā, savukārt bažām par drošību, pēc viņa sacītā, ir jābūt apstiprinātām ar reāliem argumentiem.
"Mēs redzam pietiekami skaidrus, pamatotus argumentus, tos redz un vērtē arī Polija. Domāju, ka šis lēmums (par vienu savienojumu – red.) ir gan pats lētākais, gan, kas ir svarīgi, pats ātrākais. Mums nav tiesību gaidīt. (…) Kompromisam jābūt argumentētam un pamatotam. Tas nevar balstīties uz iespējamām, apšaubāmām bailēm, kas būtu, ja būtu – tie nav argumenti," — pateica Skvernelis.
Lietuvas valdības vadītājs paziņoja, ka 3. un 4. jūnijā Tallinā tiksies ar Igaunijas, Latvijas un Polijas premjeriem un apspriedīs domstarpības sakarā ar projektu.
"Tas būtu ļoti labs iemesls praksē salikt visus punktus," — uzsvēra Skvernelis.
Baltijas valstis paziņoja par nodomu izstāties no tā saucamā BRELL gredzena, kas apvieno Krievijas, Baltkrievijas un Baltijas valstu tīklus saskaņā ar 2001. gadā noslēgto līgumu. Baltijas valstis apgalvo, ka Krievija nesniedz informāciju par saviem investīciju plāniem, kas garantē elektrotīkla stabilu darbību, un "monopolizējusi" gredzena kontroli.
Taču Baltijas valstis līdz šim nav izlēmušas, kā veikt sinhronizāciju ar rietumvalstu energotīkliem. Lietuva uzstāj, ka Baltijas valstu elektrības pārraides tīkli jāsavieno ar Eiropas tīkliem caur vienīgo savienojumu starp Lietuvu un Poliju – LitPol Link. Latvija un Igaunija apšauba, vai ar vienu savienojumu būs pietiekami. Līdz nākamā gada pavasarim plānots teikt pētījumu, kura rezultātā tiks izvērtēti konkrēti tehniskie risinājumi. Tiks novērtēti trīs scenāriji – viens vai divi savienojumi LitPol Link un pašreizējais savienojums kopā ar līdzstrāvas jūras kabeli starp Poliju un Lietuvu.
Iepriekš Sputnik Latvija vēstīja, ka Krievija plāno 2018. gadā noslēgt visus pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izeju no tās energosistēmas. Par to novembra vidū Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu informēja "Rosseti" vadītājs Pāvels Ļivinskis.
Lietuva aktīvi gatavojas projekta īstenošanai. Tā, februāra sākumā kļuva zināms, ka Lietuvas elektroenerģijas padeves sistēmas operators Litgrid uzsāk transformatoru apakšstaciju "Ignalina" un "Utena" rekonstrukciju Lietuvas un kontinentālās Eiropas elektroapgādes līniju sinhronizēšanai. Par darbu veicējiem tika izraudzīts Zviedrijas un Šveices koncerns ABB un Lietuvas celtniecības kompānijas Kauno tiltai. Līgumu ar darbu veicējiem par kopējo summu 28,943 miljonu eiro apmērā Litgrid akcionāri plāno apstiprināt 26. februāra sanāksmē, paziņoja kompānija Viļņas fondu biržas informācijas sistēmā.
Līdz 2021. gadam plānots pārmontēt vienu no lielākajiem transformatoriem no Ignalinas stacijas uz Utenu, kura jauda ir 330 kV, tādējādi paaugstinot elektroenerģijas padevi reģionā. Turklāt tiks atdalīti trīs integrētās līnijas, divas no kurām savienojas ar Latvijas Baltkrievijas EAL. Katru savienojumu varēs vadīt autonomā režīmā.
Krievija grasās pabeigt visus nepieciešamos pasākumus Baltijas valstu iziešanai no kopējās energosistēmas 2018. gada pirmajā pusē. Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks paziņoja, ka Kaļiņingradas apgabalā tiek būvēta nepieciešamā infrastruktūra reģiona enerģētiskās drošības nodrošināšanai.
