RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis nav redzējis Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātos grozījumus, kuri faktiski piedāvā aizliegt mācības krievu valodā privātās augstskolās. Valdības vadītājs ir pārliecināts, ka tā ir kaut kādu deputātu iniciatīva. Māris Kučinskis 24. maijā viesojās Latvijas Radio 4 programmā "Darbojošās personas".
Cita starpā žurnālisti pajautāja par premjera attieksmi pret Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu piemērot valsts augstskolām noteiktos ierobežojumus privātajām augstskolām un koledžām, lai īstenotu mācību programmas latviešu valodā vai kādā citā oficiālā ES valodā.
Kučinskis lika saprast, ka pagaidām nav apskatījis dokumentu. Turklāt premjers paziņoja, ka tā nav valdības iniciatīva, bet gan kāda deputāta ierosinājums.
"Nu, tagad Saeimā tiek iesniegts ļoti daudz likumprojektu. Katru nedēļu var par kaut ko pabrīnīties," — pateica premjers.
Kučinskis nevarēja sniegt atbildi, vai viņš atbalsta šo iniciatīvu vai iestājas pret to.
"Man ir jāzina visa informācija: kādas augstskolas, cik. Jo mums ir ļoti daudz augstskolu," — paskaidroja ministrs.
Uz jautājumu, vai viņš zina, kas notiek valstī, valdības vadītājs atbildēja ar apstiprinājumu.
"Zinu, kas notiek. (…) Dažkārt es varu nezināt, kas notiek parlamentā," — atzina valdības vadītājs.
Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, svešvalodā atļautas mācības tādās programmās, kur tas nepieciešams mācību mērķu sasniegšanai (valodas un kultūras programmas).
Izglītības un zinātnes ministrija pamato savu ierosinājumu ar to, ka, ņemot vērā Izglītības likuma grozījumus par mācību programmu īstenošanu vidējā izglītībā, jānosaka skaidri nosacījumi augstskolu un koledžu mācību programmu valodai.
Sakarā ar to, ka valsts nosaka mācību programmu īstenošanas kritērijus un to akreditācijas kritērijus, tā ir tiesīga tāpat noteikt, kādā valodā šīm programmām ir jābūt īstenotām, uzskata iestādē.
Kā jau ziņots, apmēram trešdaļa privāto augstskolu studentu Latvijā pērn mācījušies krievu valodā. Valsts augstskolās šādu studentu daļa nesasniedz 1%, liecina ministrijas atskaite par augstāko izglītību 2017. gadā.
