RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Eiropas Parlamenta deputāte no Igaunijas Jana Toma ir pārliecināta, ka Eiropa paliks aci pret aci ar savām grūtībām "ASV uzmācīgajā aizbildniecībā", ja Krievija galīgi novērsīsies no Eiropas. Savu viedokli viņa pauda Itālijas un Krievijas forumā Milānā, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz publikāciju vietnē yanatoom.ee. Viņa uzsvēra, ka, veidojot viedokli attiecībās ar Krieviju, ES bieži "balstās uz skumdinoši zema līmeņa ekspertīzi".
Pēc eirodeputātes domām, iespējams pieņemt, ka starptautiskajā arēnā Krievija tiecas panākt līdzsvaru galveno spēles dalībnieku starpā, kura pamatā jābūt savstarpējai cieņai, jāņem vērā ekonomiskās intereses un savstarpējās drošības garantijas.
"Diemžēl Eiropas vēsturē katrs jaunais līdzsvars tika noteikts liela kara rezultātā, un Krievija vienmēr ir nopietni piedalījusies šajā procesā. Mūsdienās kodolieroči ir bremzējošs faktors, tomēr kara draudi joprojām ir reāli, un mums noteikti būtu jāpasteidzas ar zaudētā līdzsvara meklējumiem," — viņa atzīmēja.
Jana Toma pauda, ka "pašlaik ir īstais brīdis no jauna sākt spriedzes mazināšanas politiku", kā tas notika aukstā kara laikā, it īpaši ņemot vērā ASV pašreizējā prezidenta Donalda Trampa personību.
Ja netiks sperti nekādi soļi spriedzes mazināšanai un Krievija novērsīsies no Eiropas, pēc Tomas domām, Eiropa tikai zaudēs. "Ja Krievija "aizies" uz Austrumiem, mēs paliksim "ASV uzmācīgajā aizbildniecībā" aci pret aci ar savām grūtībām," — uzsvēra eirodeputāte.
Itālijas un Krievijas forums tika organizēts Milānā pēc EP deputāta Stefano Maulu ierosinājuma. Tajā pulcējās politiķi no Eiropas un Krievijas, kā arī uzņēmēji no Itārijas. Pasākuma dalībnieki apsprieda ES un Krievijas pašreizējās attiecības un ekonomiskās sadarbības atjaunošanas iespējas.
Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās Krimā un Ukrainā izveidojušās situācijas dēļ. 2014. gada jūlijā Eiropas Savienība un ASV ieviesa ierobežojošus pasākumus pret veselām Krievijas ekonomikas nozarēm. Rezultātā Krievija ierobežoja pārtikas produktu importu no valstīm, kas iniciējušas pret to vērstās sankcijas.
Krievijas valdība jau vairakkārt informējusi, ka rietumvalstu iecere saistīt sankcijas ar Minskas protokolu īstenošanu ir absurda, jo Krievija nav iesaistīta Ukrainas konfliktā un Minskas protokolus uz to attiecināt nav iespējams.
Savā tradicionālajā uzrunā Federālajā sapulcē 2018. gada martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka pret valsti vērstās sankcijas ir bezjēdzības. Rietumu ieviestie ierobežojošie pasākumi nav guvuši iecerēto efektu, uzsvēra Putins un piebilda, ka "savaldīt Krieviju nav izdevies" un rietumu partneriem nāktos pēc iespējas ātrāk pieņemt jauno realitāti.
